Darbaspēka nodokļu likmes samazināšana no apmēram 51% līdz 25% pārvilktu treknu svītru aplokšņu algām, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune.
Jau ziņots, ka pēckrīzes periodā ir parādījusies satraucoša tendence - lielie uzņēmumi atgriežas pie naudas atmazgāšanas pakalpojumiem, trešdien žurnālistiem sacīja Finanšu policijas pārvaldes vadītājs Kaspars Čerņeckis.
Caune atzina, ka Finanšu policijas pārvaldes vadītāja sacītais neiepriecē, bet arī nepārsteidz.
"Ēnu ekonomikas būtiska samazināšana ir viens no lielākajiem Latvijas izaicinājumiem. Tā vietā, lai efektīvi cīnītos ar ēnu ekonomikas cēloņiem, atbildīgie dienesti nereti apkaro vien tās sekas, radot papildu birokrātiskos šķēršļus arī legāli strādājošajiem uzņēmējiem un vēl vairāk apgrūtinot legālo uzņēmējdarbību," uzsvēra eksperte.
Kā piemēru Caune minēja valdības iniciēto avansa maksājumu pielīdzināšanu algota darba ienākumam un aplikšanu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. "Ja tiek sperti šim līdzīgi soļi cerībā mazināt ēnu ekonomiku un gūt papildu ieņēmumus valsts budžetā, nav jābrīnās, ka rezultāts ir diametrāli pretējs, jo šādos apstākļos legāli strādāt kļūst aizvien sarežģītāk un dārgāk," teica LTRK eksperte.
Pēc viņas domām, jāsāk apzināties, ka represīvas metodes cīņā ar ēnu ekonomiku sevi ir izsmēlušas un "ēnā stāvošajiem jāpiedāvā burkāns".
"Ieviešot mikrouzņēmuma nodokli 9% apmērā no uzņēmuma apgrozījuma, daļa ēnu ekonomikā esošo sīkuzņēmēju savu uzņēmējdarbību legalizēja un patlaban valstij maksā nodokļus. Efektīvākais "burkāns" ēnu ekonomikas apkarošanā būtu būtiska darbaspēka nodokļu samazināšana līdz kopējai likmei - 25%. Esam veikuši aprēķinus, kas apliecina, ka uzņēmums, kas patlaban maksā arī aplokšņu algas, pie darbaspēka nodokļu likmes 25% valstij samaksātu par 11% vairāk nekā patlaban. Darbaspēka nodokļu likme 25% apmērā pārvilktu treknu svītru aplokšņu algām," uzsvēra Caune.
Jau ziņots, ka trešdien Finanšu policijas pārvaldes vadītājs Čerņeckis atzina, ka pēc ekonomiskās krīzes ne tikai vidējie, bet arī lielie uzņēmumi pievērsušies ēnu ekonomikai. Turklāt tie ir uzņēmumi, kas legāli darbojas un kuros strādā simtiem darbinieku. Šie uzņēmumi var strādāt arī "tīri", bet tie izmanto naudas atmazgāšanas pakalpojumus, maksā aplokšņu algas un slēdz fiktīvus līgumus, lai iegūtu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu.
Saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta apkopoto informāciju šā gada deviņos mēnešos ir legalizēts 3161 darba ņēmējs, papildus ir aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 355 800 latu apmērā. Darba devēju tematisko pārbaužu laikā piemēroti naudas sodi 49 800 latu apmērā, nodokļu auditu rezultātā papildus aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un soda nauda 885 200 latu apmērā.