Banku kreditēšanas politikā atšķirības kļūst arvien izteiktākas

© F64

2011.gadā iezīmējusies nevienveidība kredītiestāžu kreditēšanas politikā šā gada pirmajā pusgadā kļuva daudz spēcīgāka, liecina Latvijas Bankas jūlijā veiktā kārtējā aptauja par kredītiestāžu izsniegtajiem kredītiem.

Šā gada pirmajā pusē nevienveidība kreditēšanas politikā ir vislielākā kopš aptaujas sākšanas 2007.gadā.

Aptauja rāda, ka gada pirmajā pusē kredītiestādes kopumā kredītu standartus nefinanšu sabiedrībām nemainīja. Tomēr arvien vairāk pastiprinās pretējas pieejas kredītiestāžu kreditēšanas politikā, tas ir, dažas kredītiestādes ziņo par stingrāku kredītu standartu noteikšanu, citas - par šo standartu atvieglošanu. Tādējādi kopējās pārmaiņas kredītu standartos un tās ietekmējošie faktori šogad jāvērtē piesardzīgi, ievērojot augstu nevienveidību kredītiestāžu kreditēšanas politikā.

Šādu atšķirību būtiski ietekmē dažāds kredītiestāžu skatījums uz Latvijas tautsaimniecības un atsevišķu tās nozaru attīstības perspektīvām. Ir kredītiestādes, kuru vērtējums par tuvākā laika ekonomisko attīstību ir optimistisks un kuras attiecīgi atvieglo kredītu standartus. Savukārt citas kredītiestādes samērā kritiski vērtē ekonomiskās aktivitātes dinamiku vai atsevišķo nozaru sniegumu tautsaimniecības attīstībā tuvākajā laikā un tāpēc kredītu standartus neatvieglo vai pat nosaka stingrākus.

Līdzīgi kā iepriekšējās aptaujās augsta kredītiestāžu konkurence norādīta kā galvenais faktors, kas veicina labvēlīgāku kredītu standartu noteikšanu nefinanšu sabiedrībām. Pašu kredītiestāžu finansiālais stāvoklis šā gada pirmajā pusgadā kopumā neveicināja stingrāku kredītu standartu noteikšanu nefinanšu sabiedrībām, savukārt tirgus resursu pieejamība turpināja būt kredītu standartu atvieglošanu veicinošs faktors.

Atšķirīga kredītiestāžu pieeja vērojama arī kredītu nosacījumu pārmaiņās, piemēram, atsevišķi aptaujas dalībnieki palielināja uzcenojumu parastiem aizdevumiem, savukārt citi to samazināja. Tomēr kopumā nosacījumi tika nedaudz atviegloti, izņemot procentu likmju uzcenojuma palielinājumu riskantiem aizdevumiem vairākās kredītiestādēs, secināts aptaujā.

Attiecībā uz mājsaimniecībām atšķirīga kredītiestāžu pieeja kredītu standartu pārmaiņās nebija vērojama, kopumā tie bija nedaudz stingrāki nekā iepriekšējā pusgadā. Lai gan lielākā aptaujas dalībnieku daļa kredītu standartus nemainīja, tomēr dažas kredītiestādes norādīja uz nelielu vai pat būtiski stingrāku kredītu standartu noteikšanu mājsaimniecībām gan mājokļa iegādei, gan arī patēriņa un pārējiem kredītiem, kas arī ietekmēja kopējo rezultātu.

Latvijas Bankas publicētajā materiālā par kredītiestāžu aptaujas rezultātiem norādīts, ka grūti minēt konkrētus faktorus, kas nozīmīgi ietekmējuši kredītu standartu noteikšanu mājsaimniecībām. Atsevišķās kredītiestādēs stingrāku kredītu standartu noteikšanu nedaudz veicināja augstākas resursu izmaksas un bilances ierobežojumi, kā arī mazāka konkurence šajā segmentā. Daži aptaujas dalībnieki norādīja uz nedaudz stingrākiem nosacījumiem aizdevumiem mājokļa iegādei, piemēram, ticis palielināts procentu likmju uzcenojums parastiem un riskantiem aizdevumiem.

Šā gada otrajā pusgadā kredītiestādes kopumā neplāno kredītu standartu pārmaiņas. To kredītiestāžu skaits, kuras aptaujā min stingrāku kredītu standartu iespējamu noteikšanu vai atvieglojumus atsevišķiem kredītu veidiem, ir neliels.

Kredītiestāžu aptaujā piedalījās deviņas bankas, aptverot 92% no kopējā kredītiestāžu kredītportfeļa rezidentu nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām. Aptaujā apkopota informācija par kreditēšanas attīstības tendencēm šā gada pirmajā pusē un kredītiestāžu prognozēm otrajam pusgadam.

Ekonomika

Lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas turpina iebilst Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvājumam eksportējamo liellopu sertifikācijā pāriet no samaksas par inspektora šim darbam veltīto laiku uz fiksētu maksu par katru dzīvnieku.

Svarīgākais