Visi darījumi pēc AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") darbības apturēšanas veikti likumīgi, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), reaģējot uz internetā izplatīto informāciju par it kā naudas aizplūšanu no bankas jau pēc tās slēgšanas.
Pēc "Krājbankas" darbības apturēšanas pērn 22.novembrī FKTK pilnvarnieki izpildījuši vairākus bankas maksājumus, ievērojot normatīvos aktus un noguldītāju intereses, skaidro FKTK.
Komisija atzīmē, ka par veiktajiem darījumiem un to apjomiem no 2011.gada 1.novembra līdz 31.decembrim sniegusi skaidrojumus arī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai.
FKTK skaidro, ka maksājumi varēja tikt veikti vairākos gadījumos. No 2011.gada 17. līdz 21.novembrim pieauga klientu veikto maksājumu apjoms un "Krājbanka" nespēja laikus apstrādāt un veikt minētos darījumus, tāpēc pēc bankas darbības apturēšanas sāktos maksājumus bija nepieciešams izpildīt.
Laikā no 23. līdz 26.novembrim varēja tikt veikti maksājumi "Krājbankas" klientu nodrošināšanai ar ikdienas patēriņam nepieciešamajiem līdzekļiem 50 latu apmērā dienā. Varēja arī tikt veikta bankas turējumā esošo un "Krājbankas" mantā neietilpstošo pensiju plānu/fondu un citu trešo personu līdzekļu pārvešana uz citām kredītiestādēm.
Tāpat varēja veikt maksājumus "Krājbankas" nepārtrauktas saimnieciskās darbības nodrošināšanai - algu izmaksa, telpu noma un apsaimniekošana, fiziskās drošības nodrošināšana, sakaru nodrošināšana, juridiskie pakalpojumi.
22.novembrī korespondentbankām tika paziņots par bankas darbības apturēšanu, bet ne visas uzreiz reaģēja un pieņēma ienākošos maksājumus. Decembrī šie maksājumi tika pārsūtīti atpakaļ sūtītājam, skaidro FKTK.
FKTK arī norāda: 16.novembrī "Krājbankas" valde apliecināja, ka tiks izpildīti tikai tie maksājumi, kas paredzēti klientu saimnieciskajai darbībai. Pārējie darījumi jāsaskaņo ar FKTK. Šajā gadījumā nav runa par klientu juridisko statusu vai uzņēmuma reģistrācijas valsti, atzīmē komisija.
Interneta vietne "Pietiek.com" raksta, ka vairāki desmiti miljonu latu no "Krājbankas" "aizpludināti" pēc tam, kad tās darbību no bijušajiem akcionāriem bija pārņēmusi FKTK. Mēneša laikā uz dažādiem kontiem ārvalstīs, kā arī privātpersonu un Latvijā reģistrētu firmu kontiem citās bankās Latvijā tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu. Vēl nedaudz vairāk nekā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz "Krājbankas" kontiem ārvalstīs, raksta portāls.
Uz internetā izplatītajiem apgalvojumiem jau reaģējusi Reformu partijas frakcija, kas nolēmusi trešdien, 17.oktobrī, aicināt uz tikšanos FKTK priekšsēdētāja vietnieku Jāni Brazovski, lai saņemtu skaidrojumu par naudas izmaksu no "Krājbankas".
Šodien pēc koalīcijas padomes sēdes, vaicāts par savu attieksmi pret "Pietiek.com" publicēto ziņu, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) sacīja, ka šī informācija ir jāizvērtē. Viņš piebilda, ka noteikti kādā brīdī aicinās FKTK pārstāvjus pārrunāt šo jautājumu.
Kā ziņots, pērn 22.novembrī FKTK padome nolēma apturēt "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu, jo bankā tika konstatēts līdzekļu iztrūkums. FKTK nolēma apturēta arī "Krājbankas" valdes un padomes darbību un iecelt bankā FKTK pilnvarnieku grupu, kuras vadītājs bija Brazovskis.
Vēl pirms tam, 17.novembrī, FKTK padome pieņēma lēmumu uz mēnesi noteikt ierobežojumus "Krājbankai". Saskaņā ar šo lēmumu "Krājbankai" tika noteikts aizliegums veikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tostarp ar internetbanku, bankomātiem un skaidrā naudā, klientiem - gan fiziskām, gan juridiskām personām - par summu, kas pārsniedz 100 000 eiro (70 000 latu) viena kalendārā mēneša laikā.