Pildot speciālu punktu valdības 18. septembra sēdes protokolā, Finanšu ministrija ir publiski izskaidrojusi mehānismu mājokļa nodokļa likmes paaugstināšanai nākamgad no 0,2% līdz 3% no mājokļa kadastrālās vērtības.
Finanšu ministrijas preses sekretārs Aleksis Jarockis vakar uzskaitīja Neatkarīgajai četrus veidus, kādos ministrija ir informējusi un vēl informēs par nodokļa paaugstināšanu.
Pirmkārt, jau 18. septembrī masu saziņas līdzekļiem ticis nosūtīts paziņojums, kura teksts tagad pastāvīgi atrodams ministrijas mājaslapā.
Otrkārt, reģionālajiem medijiem nosūtīts speciāls paziņojums.
Treškārt, vakar notika Ministru prezidenta Valda Dombrovska un vairāku ministru tikšanās ar reģionālo mediju pārstāvjiem, ar kuriem ticis runāts arī par mājokļa nodokli.
Ceturtkārt, Finanšu ministrija gatavo tekstu vēstulēm pašvaldībām ar lūgumu izskaidrot saviem iedzīvotājiem, kāpēc mājokļa nodoklis viņiem turpmāk tiks varbūt pieckāršots (tas būtu paaugstināts tikai līdz 1%), septiņkāršots (paaugstināts līdz 1,5%, ko Finanšu ministrija uzrāda kā galveno mērķi) vai piecpadsmitkāršots (paaugstināts līdz 3%, kas atstāts par mazliet grūtāk sasniedzamu mērķi). «Patlaban mēs nezinām, kādas likmes pašvaldības noteiks,» uzsvēra A. Jarockis.
Te vieta neizpratnei, vai Finanšu ministrijas skaidrojumu par savu neziņu attiecībā uz nodokļa likmēm var uzskatīt par skaidrojumu attiecībā uz pašu nodokli. A. Jarocka versijā ministrija valdības uzdevumā skaidrojot ne tieši likumu, bet «likuma būtību». Proti, ka likuma būtība ir likmju noteikšanas deleģēšana pašvaldībām, bet likmes jau ir detaļas, gar kurām vadībai vairs nav nekādas daļas.
Jāatgādina, ka likmes augšējās robežas noteikšanu valsts tomēr ir atstājusi sev. Citēsim Finanšu ministrijas 18. septembra skaidrojumu par to, kā pašvaldībām, ja tās vēlas, nonākt līdz 3% likmei: «Savukārt likmi virs 1,5% varēs noteikt nekustamajiem īpašumiem, kuri netiek apsaimniekoti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, piemēram, pašvaldības teritorijās esošajiem graustiem, kas degradē vidi un apdraud iedzīvotāju drošību.» Tātad 1,5% likmes noteikšana ir pašsaprotama lieta, bet augstākas likmes noteikšana prasa papildu procedūras – normatīvos aktus, par kuru pārkāpšanu piemērot augstāku likmi. Runa ir par pašas pašvaldības izdotiem aktiem. Grausti – tas ir tikai viens no neierobežoti daudziem piemēriem, kam piešķir paaugstināto likmi, «atrunājot tos savos saistošajos noteikumos», kā aicina Finanšu ministrija. Nav nekādu juridisku šķēršļu šajos noteikumos ierakstīt kaut vai to, ka namīpašniekiem savi žogi jāpārkrāso reizi mēnesī savādākā krāsā pašvaldības noteiktā secībā. Finanšu ministrija tikai pauž cerību, ka 1,5–3% likmju intervālā pašvaldības «vadīsies pēc samērīguma principa», «lai par nebūtiskiem pārkāpumiem netiktu nesamērīgi palielināts nekustamā īpašuma īpašniekam uzliktais nodokļa slogs».
Atreferējot 18. septembra valdības sēdi, Neatkarīgā 19. septembra publikācijā iekļāva Ministru prezidenta Valda Dombrovska apgalvojumu: «Iedzīvotājiem nav pamata uztraukties, ka nākamgad viņiem tur pieaugs nekustamā īpašuma nodokļa slogs.» Pēc Finanšu ministrijas skaidrojuma par nodokļa «būtību», pēc kuras valdībai ar nodokļa likmēm vairs neesot nekāda sakara, Neatkarīgā uzdeva jautājumu, uz kāda pamata par nodokļa likmēm ir runājis V. Dombrovskis. Viņa preses sekretārs M. Panke uzņēmās atbildēt, ka Ministru prezidents cerot uz pašvaldību «saprātīgumu». Tad rodas divi nākamie jautājumi. Pirmais, vai tiešām likums par nekustamā īpašuma nodokli turpmāk vairs nekalpos nodokļa iekasēšanai, bet pašvaldību «saprātīguma» mērīšanai? Otrais, ko darīt iedzīvotājiem, kuru pašvaldības tomēr neizturēs valdības uzlikto «saprātīguma» testu? Atbildes uz šiem jautājumiem M. Panke sacer nu jau pāris nedēļas.