2012.gada deviņos mēnešos Ventspils brīvostā kravu apjoms palielinājies par 15% , pārsniedzot 24,3 miljonus tonnu, un jau vairāk kā par 4 miljoniem pārsniedzot šogad plānoto, informē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Šī gada deviņos mēnešos Ventspils brīvostā pārkrauti 24,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 3 miljoniem tonnu jeb 15% vairāk nekā pirms gada un par 4 miljoniem tonnu jeb 17% pārsniedz šogad plānoto apjomu.
„Kravu apgrozījuma stabilais pieaugums Ventspils brīvostas termināļos jau šobrīd ļauj prognozēt gada kopējo kravu apjomu vairāk kā 30 miljonus tonnu un tas ir labs rādītājs. Katra pārkrautā kravas tonna dod ienākumus ne tikai pašam terminālim, bet arī brīvostas pārvaldei ostas infrastruktūras attīstībai, un ir dzinējspēks ekonomikā, kas dod ienākumus termināļu maksāto nodokļu veidā valsts un pašvaldību budžetā,” uzsver A.Lembergs. Šobrīd Ventspils brīvostā turpinās jaunā sauskravu termināļa būvniecība. Jaunais terminālis dos iespēju paplašināt pieejamās platības un darbību esošajam koksnes pārkraušanas terminālim, kā arī ģenerālo kravu terminālim. No kopējiem termināļa būvniecības izdevumiem – 9,5 miljoni latu būvniecībai un 0,2 miljoni latu būvuzraudzībai un autoruzraudzībai – 62% segs ES Kohēzijas fonds. Tāpat Ventspils brīvostas pārvalde ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu šogad turpina uzlabot ostas un līdz ar to visas pilsētas infrastruktūru, rekonstruējot pievadceļus brīvostas termināļiem un industriālajām zonām.
Deviņos mēnešos visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti – 13 miljoni tonnu, kas ir par 18% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm – 6,4 miljoni tonnu, kas nozīmē palielinājumu par 38% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Turpina palielināties Ro-Ro kravu apjoms – deviņos mēnešos to apjoms sasniedzis 1,5 miljonus tonnu, kas ir par 3% vairāk nekā pirms gada.
Septiņi no desmit Ventspils brīvostas termināļiem deviņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Lielākais kravu pieaugums bijis SIA „Ventspils Nafta termināls” – par 13%, AS „Baltic Coal Terminal” – par 26% un AS „Ventbunkers” – par 42%.