Tirgotāji: Tuvākajā laikā cenas pieaugs cukuram, pienam, maizei un kafijai

Piena un piena produktu cenas pirmajā pusgadā pieauga tikai par 1,1%. Taču, lai arī Eiropas tirgos cenas ir zemas, tās palielināsies pēc piedzīvotā sausuma Krievijā un ASV, kur kļuvusi dārgāka lopbarība. Līdz decembrim cenas varētu pieaugt par 2%. Lēnām pieaug arī sviesta cena. Augustā vidējā cena Eiropas Savienībā bija 2,77 eiro (1,95 lati) par kilogramu. Visstraujāk cenas aug Vācijā, vismazāk - Nīderlandē. "Extra" sviesta cena par 200 gramiem ir no 55 santīmiem līdz 69 santīmiem.

Sezonālais piena pārstrādes kritums dienvidu puslodē maija beigās atsaucās uz piena pulvera cenas kritumu pasaules tirgos. Vienlaikus jūlija beigās notika cenu kāpums, kas saistīts ar sausumu Krievijā un lopbarības sadārdzināšanos ASV. Līdz ar to pieauga piena pārstrādes cenas rūpnīcās. Rezultātā piena ražošana ir zemāka, nekā gaidīts, un pasaulē cenas aug.

ES piena produktu cenas ir par 1,65% zemākas nekā pasaules cenas, bet ASV par 18,2% augstākas nekā vidēji ES.

Sadārdzināsies arī cūkgaļa. Tas saistīts ar to, ka no pagājušā gada dārgās lopbarības dēļ ir samazinājies cūku skaits. Pirmajā pusgadā cūkgaļas cenas pieauga par 2,5%. Līdz gada beigām tā varētu pieaugt vēl par 2,5%. Savukārt liellopu gaļas cenas pirmajā pusgadā pieauga par 6%, otrajā pusgadā kāpums varētu būt zemāks, nepārsniedzot 1%. Pusotra mēneša laikā lopu cena sadārdzināsies par 4,3%, sasniedzot vidējo cenu jaunlopu kategorijā 3,89 eiro (2,73 lati) par vienu kaušanas masas kilogramu. Tas ir par 10% vairāk nekā pērn.

Gada beigās varētu būt augstas arī putnu gaļas cenas. Pirmajos septiņos mēnešos pieaugums ir par 8,7%, gada griezumā tas varētu sasniegt 10% pieaugumu. ES samazinājies jēra gaļas patēriņš, gada pirmajā pusē importēti 88 000 tonnu gaļas, kas ir par 32% mazāk nekā pagājušajā gadā. Imports no Jaunzēlandes krities par 20%, no Austrālijas - par 13%. Galvenais jēra gaļas piegādātājs ES ir Jaunzēlande, kas dod 88% no visām piegādēm.

Graudu biržās jūtamas arvien nervozākas spekulantu darbības, tā, piemēram, Čikāgas biržā kviešu cenas visu dienu bijušas iepriekšējās dienas līmenī, bet dienas beigās pacēlās par 1%, pēc tam ātri nokritās. Ja dienā kopā biržā bija ap 62 000 darījumu, tad pēdējā stundā notika 11 000, kas ir sestā daļa no tiem.

Līdzīgas spekulācijas ir arī ar kukurūzu, kuras cena gan kopumā krīt, - Parīzē par 0,6% attiecībā uz novembra piegādēm, bet Čikāgā par 1,4%. Patlaban Parīzes biržā novembra piegādēm kviešu cena ir 261 eiro (183 lati) par tonnu. Savukārt janvāra un marta piegādēm bija 260 eiro (181 lati) un 257,5 eiro (180 lati) par tonnu. Kukurūzas cenas novembra piegādēm ir 241,75 eiro (169 lati) par tonnu. Savukārt nākošā gada piegādēm ir dārgāk - 245,5 un 244,5 eiro (172 lati un 171 lats) par tonnu.

ASV Čikāgas biržā cenas kviešiem decembra piegādēm - 323 ASV dolāri (175 lati) par tonnu, martam un maijam - 327,7 ASV dolāri (177 lati) par tonnu. Savukārt kukurūza attiecīgajos periodos ir 293,7 un 295 ASV dolāri (159 lati un 160 lati) par tonnu. Melnās jūras baseinā kvieši ir lētāki un to cena - 311 ASV dolāri (169 lati) par tonnu.

Līdz gada beigām par 2,5% varētu sadārdzināties makaroni, bet maize par 1%. Sausums Krievijā un ASV, kā arī Melnās jūras baseinā rada risku, ka var atkārtoties 2007. un 2008.gada pārtikas krīze. Tā, piemēram, Francijas prezidents Fransuā Olands piedāvā veidot stratēģiskās pārtikas rezerves, kas ierobežotu nekontrolētas cenu svārstības pārtikai. Iebildums varētu būt tikai relatīvi augstas izmaksas glabāšanai. Starptautiskā labdarības organizācija "Oxfam" ir novērtējusi, ka pietiek ar 105 miljoniem tonnu graudu krājumiem, lai izvairītos no pārtikas krīzes.

Krājumu izveidošana tika apspriesta "RAPID" forumā, ko veido 620 valstis. Galvenais uzdevums būtu ierobežot spekulācijas ar krājumiem, ko varētu izdarīt, ieviešot finanšu transakciju nodokli. Pēc Francijas priekšlikuma plānots to ieviest ES no 2014.gada. Cita problēma - graudaugu cenu pieaugums un to pieaugošā izmantošana biodegvielai, sevišķi to jūt ASV, kur caurmērā patērē 40% bioetanola ražošanā. No graudaugiem vislielākais cenu kāpums ir kukurūzai - 25%, sojai - 17%. Cenas kritās tikai rīsiem par 4%.

Pasaules biržās lēnām kāpj arī kafijas un tējas cenas, jo samazinās šo produktu globālā ražošana. Augustā gan bija manāma kafijas cenas krišanās. Par vienu mārciņu (453,6 grami) cena kritās par 6,7%. Tomēr vidējā kafijas cena no pagājušā gada oktobra kopumā krīt.

Kafijas ražotāji informē, ka kopējais eksports jūlijā sasniedza 9,1 miljonu maisu (viena maisa svars 60 kg) un ir par 18% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Kopējais kafijas eksports pret iepriekšējo sezonu pieaugs par 1,5%. Vairumtirdzniecības cena maltajai kafijai par 250 gramiem "Arabica" ir 1,68 lati, "Jacobs" - 1,66 lati, "Jacobs Cronung" - 1,78 lati. Šķīstošajai kafijai par 200 gramiem "Jacobs Cronung Gold" ir 3,84 lati, "Tchibo" - 3,41 lats.

Pateicoties vispārējai pasaules krīzei, šokolādes tirgus aug, jo recesijā esošo valstu iedzīvotāji - eiropieši un amerikāņi šokolādi patērē kā "zāles" pret stresu. Tirgus analītiķi uzskata, ka tuvāko piecu gadu patēriņš pieaugs par 30%, līdz ar to kakao tirgū valda pozitīvs noskaņojums, un pēdējie dati rāda 20% importa pieaugumu. Kakao cena par 100 gramiem patlaban ir 56 santīmi.