Ēnu ekonomikas apjoma ziņā Latvija ir virs vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā, un tā nesamazinās tik ātri, kā valdībai gribētos. Jo īpaši lielas galvassāpes Latvijas tautsaimniecībai rada aplokšņu algas, informējot par paveikto ēnu ekonomikas apkarošanā, atzina finanšu ministrs Andris Vilks, gan neko neminot par milzīgo nodokļu slogu, kas ir viens no aplokšņu algu cēloņiem.
Latvijā pelēkā ekonomikas zona sasniedz 26% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr vidēji Eiropā šis rādītājs ir 19%. A. Vilks atgādināja, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plāns ir apjomīgs, tāpēc skaidrs, ka «pirmajos gados rezultāti nav tik redzami, bet tiem noteikti ir jāparādās». Finanšu ministrs norādīja, ka joprojām lielas problēmas rada aplokšņu algas un pārāk lielais minimālās algas sektors, kas nekādi neiet kopā ar patēriņa preču iegādes apjomiem. Tāpat raizes darot kontrabandas preču izplatība – it īpaši pierobežas rajonos. Satraucoši lēni notiekot arī pārkāpēju tiesāšana, tāpat nekāds retums neesot gadījumi, kad vainīgie «staigā apkārt veseli kā rutki». A. Vilks arī uzsvēra, ka šajā jautājumā būs daudz darba, lai mainītu sabiedrības uztveri. Diemžēl lielāku progresu šajā ziņā traucējot gūt tas, ka «sabiedrības uzticības faktors ir ļoti kritiskā līmenī», tāpēc, lai to atgūtu, ir ļoti svarīgi papildus iekasētos līdzekļus novirzīt uz problemātiskākajiem sektoriem.
Arī VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone kā VID prioritātes nosauca organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanu, PVN izkrāpšanas un aplokšņu algu novēršanu un pastāstīja, ka uzņēmējdarbībā ir parādījusies jauna tendence – čeku viltošana, kas ļauj iegūt skaidru naudu (nevis ar pārskaitījumu). No šiem līdzekļiem maksā aplokšņu algas. VID jau konstatējis 79 komersantus, kuri grāmatvedībā ir uzrādījuši viltotus attaisnojuma dokumentus. Iegūti pierādījumi par čeku viltojumiem, kuru kopējā darījumu summa ir aptuveni 1,3 miljoni latu. I. Pētersone paskaidroja, ka 74 gadījumos krāpšana bija saistīta ar degvielas iegādi (šādi notirgotas apmēram 17 cisternas degvielas), bet astoņos – ar dažādu automašīnu rezerves daļu un būvmateriālu iegādi. Desmit gadījumos VID Finanšu policijas pārvalde ir sākusi kriminālprocesu. VID pārstāve arī piebilda, ka sakarā ar algu izmaksām aploksnēs komersantiem šogad veikti 96 auditi (pērn visā gadā 65), papildus aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju nodokli un soda naudas kopumā par 2,5 miljoniem latu.
VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Čerņeckis mudināja aplokšņu algu saņēmējus aizdomāties par to, ka, parakstoties uz šādu soli, viņi veicina ēnu ekonomiku valstī. «Katram aplokšņu algas saņēmējam būtu savam darba devējam jājautā, no kurienes nāk šī nauda. Jāatceras, ka šādi tiek veicināta izvairīšanās no nodokļu nomaksas un noziedzīgo grupējumu darbība,» teica K. Čerņeckis. Viņš norādīja, ka galvenais darba lauks Finanšu policijai ir vidējie un lielie uzņēmēji. Šā gada astoņos mēnešos viņa vadītā struktūrvienība atklājusi septiņu noziedzīgo grupējumu darbību, uzsākusi 187 kriminālprocesus, kā arī vēl 103 nosūtīti kriminālvajāšanas sākšanai (par summu 7,6 miljoni latu).