Korupcijas jēdzienu tradicionāli saista ar valsts un pašvaldības amatpersonu rīkošanos personīga labuma gūšanai. Taču eksistē arī cita, iespējams, finansiāli vēl ietilpīgāka korupcija, par ko nozares dalībnieki gadiem klusē. L
Liiatvijas Arhitektu savienība (LAS) aktualizējusi jautājumu par profesionālās prakses korupciju būvniecībā.
Pašlaik, kad Saeimā turpinās debates par jauno Būvniecības likumu, ir svarīgi vismaz neatvieglot korupcijas pastāvēšanu. Profesionālajā vidē pirmā par šo problēmu sākusi runāt arhitekte un LAS padomes locekle Elīna Rožulapa:
«Tirgus šobrīd ir sabojāts. Tajā ir liels daudzums neatbilstoša satura un zemas kvalitātes pakalpojumu. Atnākot krīzei, cerēju, ka situācija uzlabosies. Ka mēs par to pašu naudu varēsim projektēt un būvēt daudz labāk! Bet diemžēl tie, kam iepatikušās shēmas, turpina tās lietot.»
LAS padomes priekšsēdētājs Viktors Valgums atturas spriest par profesionālās korupcijas mērogiem Latvijas būvniecībā, bet nešaubās: «Protams, kaut kas tāds noteikti pastāv.»
Atslēgas personas šādā korupcijā ir negodīgs projektētājs, negodīgs būvnieks, negodīgs būvuzraugs un varbūt arī negodīgs pasūtītājs. Atkarībā no tā, kurš ar kuru vienojies.
Viena no krāpšanās pamatshēmām tiek būvēta no «analogiem būvmateriāliem». Proti, projektā paredzētais ķieģelis, logs, betons vai rokturis būvniecības gaitā tiek apmainīts. Taču nevis pret līdzvērtīgu, bet klasi zemāku un attiecīgi lētāku. Puses par to vienojas un ietaupīto naudu sadala savā starpā. Ja pasūtītājs ir godīgs, viņš par to neuzzina, bet pēc pāris gadiem var vien pabrīnīties, kāpēc linolejā tik ātri izdiluši caurumi.
Krīzes laikā būvniecības nozare turējusies uz Eiropas projektu naudas, līdz ar to jāsecina, ka arī liela daļa publiskā finansējuma varētu būt aizgājusi kreisus ceļus. «Tā ir fantastiska rene, un grūti pat pateikt, cik pa to ir aizlaists,» E. Rožulapas lēstais hipotētiskais apjoms ir 30% no būvmateriālu izmaksām. Ietaupīt iespējams faktiski uz visu – ventilācijas agregātiem, apgaismojumu, vispārceltnieciskajiem materiāliem. Logi atkarībā no tehniskās specifikācijas cenas ziņā var atšķirties pat par 100%. Bet pierunāt pasūtītāju uz «analogu» var ar šantāžas palīdzību. Sak' šo risinājumu mēs varam piegādāt nedēļas laikā, bet projektā prasītais būs tikai pēc mēneša.
Krāpšanās notiekot arī ar būvdarbu apjomu nepatiesu palielināšanu. Turklāt šis modelis konkursu gaitā ļauj atlasīt projektam vajadzīgos būvniekus. Zinot patiesos spēles noteikumus un darbu apjomu, viņi spēj iedot piedāvājumā zemāko cenu.
Shēmošana vienkāršāka, ja arhitekts ir saistīts ar būvnieku, būvnieks ar būvuzraugu utt. Latvijas tirgū esot gana daudz savstarpēji saistītu firmu, kas piedāvā gan būvēt, gan kontrolēt būvniecību. «Man reiz klients vaicāja, kā zināt, vai būvuzraugs nav saistīts ar celtnieku. Es atbildēju – diemžēl nekā,» atzīst E. Rožulapa. Tad vēl pa vidu maisās materiālu piegādātājs, kas arhitektam vai būvniekam piesola procentus no savas tāmītes, ja tieši viņa izstrādājumi tiks izmantoti objektā.
Ja pasūtītājs ir mahināciju dalībnieks, savukārt arhitekts – godīgs, pirmais par varītēm cenšas tikt vaļā no otra piedāvātās autoruzraudzības. Lai nav lieku kompetentu acu, kas konstatē optimizāciju.
Finālā šī kabatā bāzēju varza vai nu sadārdzina būves izmaksas, vai arī ēkā iestrādā materiālus, kas nav ilgmūžīgi vai nekalpo iecerētajam mērķim.
Protams, par šo visu jārunā kā par teorētisku iespējamību, jo tiešu pierādījumu un atmaskotu gadījumu nav. Tikai kolēģi būvniecības nozarē runā savā starpā, viņiem ir aizdomas acīmredzami neloģisku risinājumu dēļ. Korupcijas apkarošana vai neapkarošana būtu atstājama tiesībsargājošo iestāžu ziņā, taču tā būvniecības nozarei rada problēmas. Godīgi un kvalitatīvi pakalpojumu sniedzēji tiek izspiesti no tirgus.
Dīvains gadījums nule noticis Kurzemes pusē. Varbūt kāds ar kādu negribēja dalīties, varbūt nezināja, ka jādalās. Protams, pastāv arī versija, ka projektā vienkārši satikās izcili nekompetenti dalībnieki.
Grobiņas novada pašvaldība pasūtīja piebūvi bērnudārzam Pīpenīte, projektēja SIA Balts un melns, bet būvē pašvaldības uzņēmums SIA Grobiņas novada namsaimnieks. Par to, ka arhitekti ar pašvaldību sanīdušies, plašākai sabiedrībai kļuva zināms, kad vietējā avīzē tika publicēta pašvaldības apmaksāta apsaukāšanās: «(..) projektētājs pašvaldības pasūtījumu uztver kā vieglas peļņas avotu un nav ieinteresēts pasūtītāja interešu realizācijā.» Ar šo rindā gaidošajiem vecākiem tika paskaidrots, kādēļ rudenī viņu bērni tomēr nevarēs doties uz bērnudārzu.
Arhitekti savukārt par notikušo bija citās domās un darīja tās zināmas sabiedrībai atklātā vēstulē. Pašvaldība atteikusies slēgt līgumu par autoruzraudzību, taču birojs izmantojis savas tiesības apsekot būvobjektu. Un konstatēja tajā dažādas būtiskas atkāpes no projekta. Piemēram, betona grīdas plātne stiegrota ar 5 mm diametra stiegrojumu, nevis ar 8 mm – kā tas prasīts projektā. Siltinājums zem grīdas plātnes netika likts. Atšķirīgi nekā projektā risināti pamati. Turklāt birojs nevarēja piekrist tam, ka rupji tiek pārkāptas higiēnas prasības. Kā nekā bērnudārzs – tāpēc ir vajadzīga pareiza gaisa un gaismas pieplūde. Projektētāju pārstāvis Gatis Deņisovs lēš, ka aptuveni puse no projektā paredzētā netiek būvēts, un «jautājums, kā ir iespējams izkontrolēt kvalitāti, ja pasūtītājs vienlaikus ir arī izpildītājs».
Savukārt Grobiņas novada mērs Aivars Priedols te nekādu problēmu nesaskata, jo konkurss tika rīkots un tajā pašvaldības uzņēmums vinnēja. Bērnudārzs tiks uzbūvēts, taču ar daudz lētākiem paņēmieniem nekā ieprojektēts. «Domāju, mūžam vairs neko nepasūtīsim pie Balts un melns.» Bērnudārza piebūves celtniecība esot mantojums no iepriekšējās domes, un arī ievērojamā summa – atbilstoši sākotnējam projektam māja 60 bērniem maksātu pusotra miljona latu. Ej nu sazini, kurš un kādu iemeslu dēļ gribējis būvēt dārgu bērnudārziņu.