Ministrijas un pašvaldības sacensība rūpju izrādīšanā par Sarkandaugavas iedzīvotājiem, iespējams, vainagojusies panākumiem – vides inspektori domā, ka noskaidrojuši patieso smirdoņas avotu.
Tie ir tie paši naftas termināļi, taču, kā liek noprast Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), – nelegālajā biznesa sadaļā. Izmeklēšana turpinoties, tāpēc nekas konkrētāks atklāts netiek – nedz aizdomās turamie uzņēmumi, nedz pārkāpumi, kādos tie pieķerti. Ministrijas izplatītajā paziņojumā teikts: «Iespējams, ostas teritorijā tiek veiktas darbības, kas nav saistītas ar naftas produktu pārvadāšanu un pārkraušanu un ir pretrunā ar uzņēmumiem izdotajām piesārņojošas darbības atļaujām.» Šajā teikumā nav nosaukta tikai viena darbība, ar ko vēl mēdz nodarboties naftas termināļi. Tāpēc izdarāms secinājums, ka tieši šajā nodarbē uzņēmumi pieķerti: dažādu naftas produktu sajaukšanā jeb blendēšanā. Faktiski tā ir jaunu produktu ražošana. Piedevas ļauj, piemēram, paaugstināt oktānskaitli – no 93. markas uztūnēt 98. markas benzīnu un tirgot dārgāk. Vienīgā problēma, ka šis process saistīts ar stipru smirdēšanu, un, visticamākais, tas arī ir zalvjveida izmešu avots, kas jau gadiem bojā termināļiem tuvējo rajonu iedzīvotāju garastāvokli un veselību.
VARAM paziņojumā citēta Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova: «Pēc iepazīšanās ar situāciju Rīgas brīvostā strādājošajos uzņēmumos esmu pārliecināta, ka šie operatori, strādājot atļaujās noteiktajos apjomos un ar noteiktajiem kravu sastāviem, nevar radīt šobrīd konstatētos gaistošo organisko savienojumu izmešus.» Sarunā ar Neatkarīgo I. Koļegova atzīst, ka ministrija tomēr pasteigusies ar uzvaras izziņošanu, jo izmeklēšana ir pašā sākumstadijā un daudzi fakti vēl jāpārbauda. «Pēdējās divās nedēļās strādājam ļoti intensīvi, bet vēl vismaz divas trīs būs nepieciešamas.» Iestādes vadītāja arī atzīst, ka pietrūkst ieroču un jaudas šāda mēroga darbam: «Tas ir kā remontēt automašīnu ar manikīra piederumu komplektu.» Līdz šim par galveno grēkāzi gaisa piesārņošanā pasludināts uzņēmums Man-Tess, kas atrodas vistuvāk Tvaika ielas dzīvojamajām mājām, un turpat netālu esošais Woodison Terminal. Pašlaik notiekošās pārbaudes var piešķirt negatīvu publicitāti arī citiem naftas termināļiem.
Iemesls ministrijas steigai ziņot par jauniem pavērsieniem smaku apkarošanā, vēl pirms gūta simtprocentīga pārliecība par vainīgajiem uzņēmumiem, ir konkurence ar Rīgas domi. Neatkarīgā jau rakstīja, ka arī vicemērs Andris Ameriks pieskata šo problēmu.
Taču ministrija iespējamo panākumu lauros nevēlas ne ar vienu dalīties un paziņojumā pat dod mājienu, ka pašvaldība līdzdarbojas ar vārdā nenosauktajiem uzņēmumiem nesankcionētā gaisa bojāšanā: «Pastāv pamatotas aizdomas, ka Rīgas domes uzstādītajai monitoringa sistēmai, kuras dati ir pieejami sabiedrībai, ir darbības pārtraukumi un laika nobīdes, lai apgrūtinātu iespēju savlaikus konstatēt vides piesārņojumu.»
Pašvaldības Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš atbild, ka tās nu gan ir pilnīgas muļķības. Vienkārši savulaik Dānijas valdības dāvinātajai gaisa monitoringa stacijai Tvaika ielā ir vecs modems, kas patvaļīgi mēdz atslēgties no interneta. Taču bez šā niķīgā aparāta valsts vides inspektoriem vispār nebūtu pēc kā analizēt gaisa kvalitāti un iedzīvotāju sūdzības.