Noguldījumu garantiju fonds, kuru pirms deviņiem mēnešiem iztukšoja Krājbankas krahs, joprojām ir tukšs, jo visi ienākošie maksājumi tiek novirzīti aizņēmuma atmaksai valstij.
Pagājušā gada novembrī, kad tika sākta noguldījumu garantijas izmaksa Krājbankas klientiem, fonda kopējais apmērs bija 149,9 miljoni latu, bet valsts garantētās atlīdzības 218 000 Latvijas Krājbankas noguldītāju bija jāizmaksā 335,6 miljonu latu apmērā. Iztrūkstošos līdzekļus garantēto atlīdzību izmaksai 185,6 miljonu latu apmērā Noguldījumu garantiju fondam aizdeva Latvijas valsts. Lai valsts ātrāk atgūtu aizdotos līdzekļus, šogad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) banku maksājumu apmēru Noguldījumu garantiju fondā palielināja 1,5 reizes. FKTK cer, ka noguldījumu piesaistītāji maksājumos par 2012. gadu fondā iemaksās 27 miljonus latu. Noguldījumu garantiju fonds tādu apmēru, kāds bija pirms Krājbankas kraha, iespējams, varētu sasniegt 2014. gadā.
Atlīdzina valstij
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte Neatkarīgajai skaidroja, ka 2012. gada pirmajā pusgadā bankas Noguldījumu garantiju fondā iemaksājušas 14,8 miljonus latu. Šobrīd visi ienākošie maksājumi fondā tiek novirzīti aizņēmuma atmaksai valstij. Tajā skaitā Noguldījumu garantiju fonds ir saņēmis Latvijas Krājbankas administratora pārskaitīto summu – 50 miljonus latu. Arī šī summa tiks izmantota NGF saistību pildīšanai pret valsti, uzsvēra A. Līcīte.
Tā kā Noguldījumu garantiju likumā maksimālā atlīdzība bankas bankrota gadījumā it 100 000 eiro jeb 70 000 latu vienam noguldītājam, tad uzņēmumi un privātpersonas Krājbankas krahā, pēc aptuvenām aplēsēm, kopā zaudēja aptuveni 230 miljonus latu.
Kompass klientiem
Lai palielinātu iedzīvotāju informētību par banku sektoru, FKTK ir izveidojusi jaunu informatīvo rīku Banku kompass, kas ļauj pārskatāmā veidā iepazīties ar svarīgākajiem Latvijas banku darbības rādītājiem – aktīviem, kredītiem, noguldījumiem, kapitāla pietiekamību, aktīvu atdevi, finanšu rādītājiem. Banku kompass atrodams FKTK mājaslapā, un informācija tajā tiks atjaunota reizi ceturksnī, balstoties uz banku oficiālajiem ceturkšņu pārskatiem. Tā kā Latvijas normatīvie akti nepieprasa ārvalstu banku filiālēm publicēt savu ceturkšņa informāciju, dati Banku kompasa grafikos uzrādīti kopsavilkuma veidā, tas ir, visām filiālēm kopā, par pamatu ņemot filiāļu iesniegtos mēneša bilances pārskata datus.
Banku darbības rādītāji publiski bija pieejami arī līdz šim dažādās vietnēs. Banku kompass piedāvā tos aplūkot pārskatāmi un vienuviet. Turklāt šā rīka izveide nav prasījusi papildu izmaksas. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis uzsvēra, ka Banku kompasa izveidē izmantoti FKTK iekšējie resursi, – darbinieki to veikuši savā darba laikā kā darba uzdevumu. Arī turpmāk Banku kompass tiks pilnveidots, ņemot vērā atsauksmes un ieteikumus. «Šie rādītāji jāskata kontekstā ar kopējo bankas darbību – apkopotie dati ir informatīvi. Šo rādītāju analīze var būt viens no apsvērumiem, klientam pieņemot lēmumu par to, ar kuru banku sadarboties. Izšķiršanās paliek katra paša ziņā, izvērtējot arī bankas sniegto pakalpojumu klāstu un pieejamību, kā arī apkalpošanas kvalitāti, pakalpojumu komisijas maksas un tamlīdzīgi. Saredzam, ka izveidotais Banku kompass Latvijas iedzīvotājiem palīdzēs būt informētākiem par banku finansiālo stāvokli,» skaidroja K. Zakulis.
Bankas pastiprināti uzrauga
Tomēr, pat ja šāds rīks būtu bijis izveidots jau pirms gada, tas, visticamāk, nebūtu pasargājis Krājbanku no kraha un tās klientus no zaudējumiem. «Šis rīks nav banku rentgens. Ja notiktu pagājušā gada bēdīgais scenārijs, kad bankas vadošās amatpersonas, iesniedzot bankas gada vai ceturkšņa pārskatu, domā kaut ko citu, tas, protams, Banku kompasā neparādītos. 2011. gada rūgtie secinājumi ir mudinājuši ieviest izmaiņas banku uzraudzībā. Ne visas bankas ir sajūsmā, ka tagad arī godīgiem baņķieriem ir jārēķinās ar papildu uzraudzības pasākumiem. Tomēr, neraugoties uz to, bankas saprot, kāpēc tas tiek darīts, un pilda prasības», Neatkarīgajai apgalvoja K. Zakulis.
FKTK atgādina, ka 7. jūnijā FKTK apstiprināja grozījumus Banku publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas noteikumos, kas paredz, ka bankas publicē banku publiskos ceturkšņa pārskatus savās mājaslapās un vienlaikus iesniedz datus arī FKTK. Šādi grozījumi noteikumos tika veikti ar mērķi veicināt Latvijas iedzīvotāju informētību par banku finansiālo stāvokli un to darbības rādītājiem, kā arī lai atvieglotu piekļuvi komercbanku darbības datiem.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas statistikas daļas vadītāja Irīna Ivanova pieļauj, ka komercbanku kopējā peļņa šogad Latvijā pārsniegs 100 miljonus latu. «Šā gada septiņos mēnešos banku kopējā peļņa sasniegusi 90 miljonus latu, turklāt banku pakalpojumiem ir pieaugoša tendence,» sacīja I. Ivanova. Viņa atgādināja, ka vairākas finanšu un valsts institūcijas pēdējā laikā ir paaugstinājušas Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam, kas ļauj domāt, ka arī bankām pēdējie gada mēneši būs tikpat veiksmīgi kā gada sākums.
***
Banku rādītāji
2012. gada 1. pusgadā
• Banku kopējie aktīvi ir 16,6 miljardi latu, vislielākie tie ir Swedbank – 3,2 miljardi latu.
• Arī kreditēšanā Swedbank ir līdere – tā izsniegusi aizdevumos aptuveni 2,5 miljardus latu.
• Kopējais banku kredītportfelis Latvijā ir aptuveni 12 miljardi latu.
• Vidējais banku kapitāla pietiekamības rādītājs ir 17,2%. Visaugstākais ir Latvijas biznesa bankai, kurai šis rādītājs tuvojas 70%. Viszemākais – Norvik bankai (10%). Minimālo prasību – 8% – ir izpildījušas visas bankas.
• Visaugstākais banku pelnītspējas rādītājs pieder Latvijas pasta bankai – 2,82%. Šis rādītājs raksturo bankas konkurētspēju – aktīvu pārvaldīšanas efektivitāti, kas izteikta %.
• Sešām bankām pelnītspējas rādītājs ir ar mīnusa zīmi, to vidū viszemākais novērtējums ir Latvijas biznesa bankai: –40,89%.
• Pelnošākā banka ir Swedbank, kuras peļņa 2. ceturksnī sasniedza 43,73 miljonus latu.
• Piecas bankas strādājušas ar zaudējumiem. Lielākie ir bijuši Latvijas Hipotēku un zemes bankai – 7,92 miljoni latu.
• Kopumā banku sektors 2. ceturksnī nopelnījis 76,4 miljonus latu.
Avots: Banku kompass
