Potenciālajam Latvijas pasažieru vilcienu būvētājam – Spānijas kompānijai Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) – nav pieņemami Latvijas puses pieprasītie grozījumi vērienīgā pasūtījuma līgumā.
Par to liecina pēdējās dienās notikušās intensīvās vizītes pie galvenajām darījumā iesaistītajām personām: atsevišķiem politiķiem, Satiksmes ministrijas vadības un Ārvalstu investoru padomes. Iespēja, ka jauni vilcieni Latvijai spāņu un latviešu dzelzceļnieku izpildījumā tiks uzbūvēti, ir tikpat apšaubāma kā pirms līguma parakstīšanas pavasarī.
Gan līgums, gan tajā pieprasītie grozījumi ir konfidenciāli. Formāli tos sacerējis uzņēmums Pasažieru vilciens, un tagad līdz 2. oktobrim tiek gaidīta atbilde – vai spāņi piekrīt piedāvājumam. Taču patiesā līguma veidošana notiek visādās kuluāru sarunās un neoficiālās konsultācijās, par kuru saturu atskaņas ir skopas. Pat uzņēmums Pasažieru vilciens par līgumpartneru vizitēšanu Latvijā uzzināja tikai no Neatkarīgās. Acīmredzot spāņi saprot, ar ko pašlaik ir vērts runāt un ar ko ne.
CAF starptautiskā biznesa menedžeris Hesuss Esnaola Altuna aizvakar ticies ar Vienotības Saeimas frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi un darījis zināmu, ka «viņi gribētu ražot nevis advokātus, bet vilcienus». Pušu domstarpības esot saistītas ar avansa maksāšanu, iespējamo atpakaļpirkumu un arī vilcienu apkalpošanu. «Detaļas ir viņiem neglaimojošas,» secina Dz. Zaķis, tomēr šo savu izteikumu deputāts nepaskaidro, jo pastāvot džentlmeniska vienošanās sabiedrībai šobrīd neko neskaidrot. Tādējādi nav arī zināms, kāpēc CAF pārstāvis tieši šīs amatpersonas uzskata par spējīgām ietekmēt līgumu un tā nosacījumus. Reformu partijas Saeimas frakcijas līderis Vjačeslavs Dombrovskis ar spāņu menedžeri tikās vakar. Tas noticis pēc Rīgas vagonbūves rūpnīcas vadības lūguma: «Ja viens no lielākajiem Latvijas ražotājiem izsaka šādu vēlmi, es to respektēju.»
CAF pārstāvis V. Dombrovskim esot izklāstījis savu versiju, kā noticis sarunu process divu gadu garumā. «Viņi grib saglabāt noslēgto līgumu, un šobrīd viņiem ir bažas par to, ka līgums neiet uz priekšu. Cik saprotu, šobrīd līgums par vilcienu iegādi ir uz jautājuma zīmes,» paskaidro politiķis. Kādus konkrētus secinājumus viņš tomēr izdarīšot tikai pēc otras puses – Satiksmes ministrijas – pārstāvju uzklausīšanas.
Arī uz Satiksmes ministriju Hesuss Esnaola Altuna vakar piestaigājis, taču no turienes Neatkarīgā gūst vien apstiprinājumu, ka tikšanās ar ministru Aivi Roni un valsts sekretāru Anriju Matīsu ir notikusi. Oficiālajā darba kārtībā tā nav uzrādīta. Komentāri netiek sniegti un, kā prognozē ministra biroja vadītājs Aivis Freidenfelds, visticamāk arī netiks – līdz 2. oktobrim.
Svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijā spēj ietekmēt Ārvalstu investoru padome. Pie tās izpilddirektora Ģirta Greiškalna CAF menedžeris vakar meklēja atbalstu, un vismaz daļēji tas saņemts. CAF pārstāvis sarunā esot norādījis uz šādām problēmām: konkursa nolikumā aprakstītajos noteikumos izvirzītas pārspīlētas prasības un pārkāpta konfidencialitāte, jo kaut kas saistībā ar iepirkumu kļuvis publiski zināms.
Ģ. Greiškalns atzīst, ka organizācija neiesaistās individuālu kompāniju problēmjautājumu risināšanā, tai pašā laikā uzņēmēju pieredze padomi interesējot. Spāņu problēma tiks skatīta iepirkumu jautājumu darba grupā, salīdzināta ar citiem gadījumiem, un uz šo secinājumu bāzes, iespējams, taps kādi ieteikumi valdībai. Padome jau pāris reižu esot norādījusi, ka valsts organizētajos lielajos iepirkumos pastāv problēmas. Ģ. Greiškalns spriež, ka valdībai konkursu nolikumu sacerēšanā, iespējams, būtu lietderīgi piesaistīt neitrālus pieredzējušus ekspertus, piemēram, kādas ārvalstu kompānijas.
Dienas beigās spāņu uzņēmuma CAF delegācija turpināja kalt ierasti slepenus plānus ar Rīgas Vagonbūves rūpnīcas vadību. Jācer, kaut kad sabiedrībai tomēr tiks darīts zināms, kāda laime vai nelaime 610 miljonu eiro vērtībā tiks uzkrauta uz tās kakla, realizējoties šiem plāniem. Jau tagad skaidrs, ka līdzi nopirktajam 41 vilcienam nāks komplicētas saistības uz 30 gadiem. Turklāt pastāv šaubas, vai Latvijas iedzīvotāju būs pietiekami daudz, lai piepildītu nopirktos vagonus un īstenotu Eiropas Savienības lozungu par vilcienu kā prioritāro pasažieru pārvadāšanas līdzekli.