Divos gados jeb laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūlijam apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām ārzemnieki Latvijas tautsaimniecībā investējuši 154,05 miljonus latu, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati, kas iekļauti šodien valdībā izskatāmajā informatīvajā ziņojumā.
Pēdējā gada laikā jeb no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam Latvijā veiktās investīcijas, kuras ārzemnieki uzrādījuši uzturēšanās atļauju saņemšanai, ir palielinājušās par 88,3 miljoniem latu jeb 2,3 reizes, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu.
2010.gada vidū izdarītie Imigrācijas likuma grozījumi ir aktivizējuši ārvalstu investīciju plūsmas uz Latviju, bet galvenokārt tās saistītas ar darījumiem nekustamā īpašuma tirgū, koncentrējot ieguldījumus noteiktās teritorijās - Rīgā un Jūrmalā.
No 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam, salīdzinot ar analoģisku laika periodu gadu iepriekš, nekustamā īpašuma iegādes darījumu summas īpatsvars ir pieaudzis no 68,2% līdz 81,5% no kopējās Imigrācijas likumā noteikto attiecināmo gadījumu investīciju summas.
Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai, pēdējā gada laikā ir bijuši ieguldījumi banku subordinētajā kapitālā - 14,9%. Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, šis īpatsvars gan ir divreiz samazinājies, taču investīciju apjoms pieaudzis par aptuveni 2,9 miljoniem latu.
"Šie darījumi veicina Latvijas banku bilanču sakārtošanu, bet ne vienmēr tieši kalpo kā resursi investīcijām pamatlīdzekļos, kā tautsaimniecības restrukturizācijas un modernizācijas procesa pamatam," teikts valdībā izskatāmajā informatīvajā ziņojumā.
No kopējās uzturēšanās atļauju saņemšanai uzrādītās ieguldījuma summas pēdējā gada laikā izdarītie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā veido 3,6%, kas monetārā izteiksmē sasniedz 5,6 miljonus latus, tas ir sešas reizes vairāk nekā iepriekšējā pārskata periodā.
Analizējot "Lursoft" informāciju par konkrētajām kapitālsabiedrībām, informatīvā ziņojuma sagatavotāji secinājuši, ka ārvalstnieki salīdzinoši bieži izvēlas investēt tādās Latvijas kapitālsabiedrībās, kas nodarbojas ar monetāro starpniecību, finanšu pakalpojumu darbībām, nekustama īpašuma pirkšanu un pārdošanu, izīrēšanu un pārvaldīšanu, bet nevis ar preču ražošanu vai produktu izstrādi.
Ziņojuma autori arī izdarījuši secinājumu, ka pēdējā gada laikā ārvalstnieku veiktie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā uzturēšanās atļauju saņemšanai tāpat kā iepriekšējā pārskata periodā ir bijuši niecīgi, salīdzinot ar pārējām Imigrācijas likumā noteiktajām attiecināmajām investīcijām. Niecīgā ieguldījumu daļa kapitālsabiedrību pamatkapitālā varētu liecināt par to, ka ārvalstu investīciju piesaistīšanai būtiskāki ir citi instrumenti investoru motivācijai.
Kā ziņots, 2010.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz iespēju ārvalstniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja tie iegādājušies Latvijā nekustamo īpašumu noteiktā vērtībā, veikuši noguldījumu banku subordinētajā kapitālā vai ieguldījuši līdzekļus kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanā.