Latvijas uzņēmēji ir visneapmierinātākie Baltijā ar uzņēmējdarbības politiku, raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Kā liecina Ventspils Augstskolas (VeA) veiktie pētījumi, salīdzinot uzņēmēju apmierinātību ar valdības īstenoto uzņēmējdarbības atbalsta politiku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, pelēko ekonomiku audzē uzņēmēju neuzticēšanās valdībai un tās īstenotajai uzņēmējdarbības atbalsta politikai.
Tiesa gan, pētījums ataino situāciju 2011.gadā, neņemot vērā šogad pieņemtos lēmumus, piemēram, par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu no 22% līdz 21% un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu.
Uzņēmēji uzsver, ka viņi, politiķi un ierēdņi dzīvo katrs savā informatīvajā telpā, un trūkst prasmes būt sadarbības partneriem.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) laikrakstam stāsta, ka ar dažādām organizācijām tiekas gandrīz katru nedēļu un dialogs uzlabojas. "Iespējams, progress nav tik straujš kā gribētos, taču tendence ir pozitīva," akcentē ministrs.
Atbilstoši VeA pētījumam, kurā aptaujāti 500-600 uzņēmēji katrā no Baltijas valstīm, vismazāk apmierināti ar valdības atbalstu, nodokļu politiku un biznesa likumdošanu ir Latvijas uzņēmēji. Vairākos rādītājos rezultāti ir līdzīgi kaimiņiem Lietuvā, bet Igaunijas biznesmeņi ar valsts politiku ir visvairāk apmierinātie. Latvijas uzņēmējiem viens no galvenajiem iebildumiem ir nodokļu politikas nepastāvība un nepieciešamība to diversificēt atkarībā no uzņēmumu lieluma.
"Valdības arguments publiskajā telpā ir - nevaram atļauties pazemināt nodokļus, jo tas nozīmē robu budžetā," pagājušajā nedēļā notikušajā Kurzemes biznesa forumā norādīja ekonomikas zinātņu doktors, Ventspils Augstskolas prorektors Arnis Sauka. Viņaprāt, nodokļa pazemināšana par vienu procentpunktu neko citu kā robu valsts budžetā nedos.
"Ja nodokļu politika ir zāles, tad nevar meningītu ārstēt ar aspirīnu," sacīja Sauka. Vēl lielāka nelaime ir nodokļu politikas nepastāvība, kas būtiski audzējot ēnu ekonomiku.
Komunikācijas trūkums starp uzņēmējiem un valdību ir viens no iemesliem negatīvi vērtētai uzņēmējdarbības politikai Latvijā, liecina VeA pētījumi. Latvijas uzņēmējiem, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem, piemīt "viensētas sindroms", viņi komunicē ar klientiem, nedaudz ar pašvaldībām un kādām organizācijām, taču trūkst komunikācijas ar izglītības un pētniecības iestādēm, kas varētu stiprināt uzņēmumu konkurētspēju, klāstīja profesors. Politiķi Latvijā lieto retoriku "mēs - politikas veidotāji" un "viņi - uzņēmēji", turpretim Igaunijā populārāks jēdziens ir "mēs kopā".
Latvijā uzņēmēji, politiķi un ierēdņi dzīvo katrs savā informatīvajā telpā, un nav savstarpēju sarunu, lai nonāktu pie vienotiem attīstības kritērijiem, nav šo trīs atsevišķo sabiedrības daļu rezultatīvas sinerģijas, laikrakstam atzīst uzņēmējs Aigars Strauss. "Piemērs tam ir Nacionālās attīstības plāns - cilvēkiem ir dots tikai viens mēnesis tā apspriešanai, taču šis plāns noteiks mūsu dzīvi ilgus gadus."
Pēc Strausa teiktā, ierēdņi kabinetos ir radījuši ļoti daudz labu lietu, kā stabilizēt ekonomiku un attīstīt uzņēmējdarbību, taču informācija par to nav plaši pieejama: "Ja esmu liels uzņēmējs, kam ir savi juristi, savi grāmatveži, tad viņi atrod šos atbalsta instrumentus. Taču cilvēks, kurš tikai sācis savu biznesu, mazais uzņēmējs, kurš strādā pats, nemaz nezina par atbalsta iespējām."
Ierēdņiem ir uzstādījums - būt represīvai, kontrolējošai institūcijai, nevis uzņēmēju partnerim, un, pirmkārt, tas attiecas uz Valsts ieņēmumu dienestu, norāda SIA "Dendrolight Latvija" vadītājs Jānis Vašuks. Lielākā problēma nav nodokļa sloga apmērā vai vienkārši komunikācijā, bet gan prasmē būt sadarbības partneriem, panākt, lai ierēdņi un politiķi zinātu un popularizētu veiksmīgākās uzņēmējdarbības idejas un sadarbotos kopīga mērķa vārdā, nevis traucētu strādāt, skaidro uzņēmējs.
Savukārt Vilks norāda, ka Latvijas uzņēmēju neapmierinātība skaidrojama arī ar vēsturi. "Latvijai ļoti traucēja oligarhi, ekonomisko un saimniecisko interešu sajukums, bet no tā tik ātri nevar tikt vaļā, ēna velkas līdzi," apgalvo Vilks.
"Pēdējos mēnešos dialogs ar uzņēmējiem ir labāks, mēs viens otru respektējam, mēģinām iekļaut uzņēmēju priekšlikumus," stāsta Vilks, uzsverot, ka uzlabojumi Latvijā nāk lēnāk, bet nāk. "Lai izrāviens būtu straujāks, valdība nevar darboties viena pati, jāmainās arī uzņēmēju izpratnei."
Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts min - nav pamata apgalvot, ka uzņēmējdarbības vide Igaunijā būtu objektīvi daudz labāka nekā Latvijā.
Pētījumā, kas veikts periodā uzreiz pēc krīzes, atspoguļojas arī uzņēmēju noskaņojums par situāciju Latvijā tolaik, viņš skaidro. Uzņēmēju bažas par nodokļu politikas stabilitāti ir saprotamas, taču, piemēram, valdības trīsgadu plāns par darbaspēka nodokļu samazināšanu ļauj plānot ilgākā termiņā.
"Kopumā ir pamats uzskatīt, ka uzņēmēju vērtējumi uzlabosies, jo Latvijā notiek ekonomikas atveseļošanās un mūsu uzņēmējdarbības vide ir starptautiski augsti novērtēta. Pats svarīgākais ir panākt, lai mūsu ekonomika attīstās sabalansēti, bez jauniem burbuļiem," saka ekonomikas ministrs.