Nākamā gada 1. janvārī jāstājas spēkā grozījumiem likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, kuri atļaus pašvaldībām par jebkuru īpašumu noteikt 3% likmi ar dažiem izņēmumiem – tajos drīkstēs noteikt arī 4,5% likmi.
Saeima pieņēmusi un Valsts prezidents izsludinājis, ka 2013. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, atbilstoši kuriem likuma trešā panta pirmā sadaļa sākas šādi: «Nekustamā īpašuma nodokļu likmi no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība.» Pašlaik īpašnieki maksā 1,5% likmi par zemi un par ēkām, kuras nav dzīvojamās ēkas. Savukārt dzīvojamās ēkas tiek apliktas ar 0,2–0,4–0,6% likmi atkarībā no ēku jeb mājokļu vērtības. Tagad, vadoties no likuma burta, mājokļa nodokli paredzēts piecpadsmitkāršot. Likme 4,5% uz iedzīvotājiem attiecas mazāk, jo tā tiktu uzlikta tādiem dīvainiem graustiem, kuri atrodas uz neapstrādātas lauksaimniecības zemes. Interesanti gan, kā šāda kombinācija iespējama. Pie šīs tēmas derīgi atgādināt, ka graustu kadastrālā vērtība mēdz būt nulle. Finanšu ministrijas ierēdņi vismaz pēc Neatkarīgās atgādinājuma solīja apdomāt, vai pašvaldību ieņēmumi un graustu īpašnieku izdevumi patiešām pieaugs un dos audzinošu efektu, ja ar augstāku nodokļa likmi tiks aplikts nulles vērtības īpašums.
Mājokļa nodokļa piecpadsmitkāršošana ir valdības mērķis, kas jāsasniedz pakāpeniski. «Parunājiet ar ekonomistiem,» Neatkarīgo aicināja Finanšu ministrijas preses pārstāvis Aleksis Jarockis. «Viņi pateiks, ka īpašuma nodokļi ir jāpalielina vēl vairāk.» Vairāk – tas ir attiecībā pret divarpus reižu pieaugumu, ko Finanšu ministrija gatavo tieši uz 2013. gadu. Tādējādi A. Jarockis ļāva ielūkoties spēkā esošā likuma grozījumos, kurus Finanšu ministrija vēl tikai gatavo. Jau citētās likuma redakcijas pārejas noteikumu 45. punkts gan prasīja, lai likuma grozījumi tiktu iesniegti Saeimā līdz šā gada 1. jūnijam. Paredzēto grozījumu mērķis bija ierobežot pašvaldību iespējas noteikt katram mājoklim atšķirīgu nodokļa likmi 0,2–3% koridorā «pēc deguniem», kā īsi un skaidri teica A. Jarockis: katras pašvaldības priekšniekiem, kā arī viņu radiem un draugiem 0,2%, bet viņu kaimiņiem kaut vai vienas un tās pašās ēkas vienā un tajā pašā kāpņu telpā – maksimālos 3%. Tas pavisam viegli nokārtojams, jo informācija par nodokļu maksātājiem Latvijā ir pasludināta par lielu noslēpumu.
Pašvaldību ieņēmumu pieauguma pamats būs nodokļa likmju noteikšana, vadoties pēc tā, kā iedzīvotāji maksā komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī īpašuma nodokli pēc līdzšinējām likmēm. Komunālie maksājumi kā Latvijas iedzīvotāju caurmērā augstās maksātspējas rādītājs pazibēja tad, kad finanšu ministrs Andris Vilks un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis kopīgi informēja par abu pušu sarunu rezultātiem: «Tomēr valsts un pašvaldību ieņēmumu pieaugums ir pietiekams, lai abas puses visus jautājumus šobrīd risinātu miera un saticības garā,» šo sarunu atstāstījumu rezumēja Neatkarīgā 3. augustā. Patiešām, iedzīvotāju parādi komunālajiem uzņēmumiem nozīmē pilnīgi pretējo tam, kā šo faktu parasti pasniedz. Tie nozīmē ne iedzīvotāju nabadzību, bet caurmēra pārticību, jo Latvijā atrodas cilvēki, kuri ar saviem maksājumiem spēj šos uzņēmumus uzturēt, maksājot gan savā, gan citu cilvēku vietā. Uzņēmumi taču sen būtu izputējuši, ja savos tarifos nebūtu iekļāvuši zaudējumus par tās pakalpojumu daļas sniegšanu, kas netiek apmaksāta.
Līdzīgu maksātspējas testu iedzīvotājiem ir uzlicis Latvenergo, kas tieši iedzīvotājiem pārdod elektrību par mākslīgi paaugstinātu cenu. Proti, tarifi ir noteikti tā, lai uzņēmums tiktu pie trīsdesmit vai vairāk miljoniem latu gadā, kuri uzņēmumam nav vajadzīgi, bet tiek atdoti valdībai. Ja šie miljoni tiek savākti, tad iedzīvotājiem ir daudz liekas naudas. Tās konfiskācija ir pasākums, kas veicina Latvijas atbilstību eirozonas kritērijiem.
Iedzīvotāju maksājumi par siltumu un elektrību ir pārliecinājuši valdību strauji palielināt nekustamo īpašumu nodokli, izmantojot mehānismu, kā uzlikt maksājumus maksātājiem, atbrīvojot no maksājumiem nemaksātājus. Tomēr kaut kas Finanšu ministriju ir samulsinājis, tāpēc naudas vākšanas mehānisma veidošana kavējas. Tas, savukārt, mulsina pašvaldības, kurām tomēr jāzina, ar kādiem ieņēmumiem nākamgad rēķināties.
Kā jau teikts, likuma burts prasa, lai pašvaldības savus 3% par katru mājokli nākamgad drīkstētu iekasēt tad, ja tās jau šā gada 1. oktobrī būtu apgādājušās ar spēkā esošiem noteikumiem par nodokļa iekasēšanu nākamajā gadā. Tagad Finanšu ministrija sola šo noteikumu spēkā stāšanās termiņu pagarināt. Konkrēta pagarinājuma termiņa šobrīd nav, bet Finanšu ministrija ieteiks Saeimai šo termiņu noteikt atkarībā no tā, kas ar šo likumprojektu Saeimā notiks. «Ņemot vērā neviennozīmīgo attieksmi pret likumprojektā iestrādātajām normām, mums ir jārēķinās arī ar karstām un garākām diskusijām Saeimas komisijās,» sprieda A. Jarockis.
Pašvaldībām šāds risinājums nešķiet pārliecinošs. «Neesmu juriste, bet uzskatu, ka nodokļa celšana bez 1. oktobra termiņa ievērošanas būs pārāk viegli apstrīdama,» Neatkarīgajai teica Latvijas Pašvaldību savienības finanšu konsultante Sanita Šķiltere. Viņa norādīja arī uz neērtībām, kādas pašvaldībām rastos, sākot 2013. gadu ar pašreizējām nekustamā īpašuma nodokļa likmēm un, sacīsim, gada vidū iegūstot tiesības likmes dubultot, septiņkāršot vai piecpadsmitkāršot.
Pēc A. Jarocka teiktā, Finanšu ministrijas priekšlikums būs pavisam neliela nodokļa celšana – dubultošana, varbūt trīskāršošana. Pirmkārt, par parastās likmes augšējo robežu tiks noteikti nevis 3%, bet 1,5%. Jā, pašvaldības drīkstēs noteikt arī 3% likmi mājokļiem, bet tikai tad, ja pierādīs, ka šie mājokļi netiek apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Otrkārt, netikšot pieļauta pāreja uzreiz no 0,2% likmes uz 1,5% likmi. Visticamāk, uz 1,5% drīkstēšot celt tagadējo 0,6% likmi, kas atbilstu likmes pieaugumam divarpus reizes. «Tieši tā,» viņš atbildēja uz jautājumu, vai «divarpus» būtu tas skaitlis, ko Finanšu ministrija vēlētos redzēt kā pieteikumu mājokļa nodokļa likmju kāpumam. Pašlaik zemāko likmju maksātājiem jārēķinās ar likmju dubultošanu vai varbūt trīskāršošanu, bet septiņkāršošana vai piecpadsmitkāršošana gan esot pārspīlējumi. Tas neesot nekas, ka tieši piecpadsmitkāršošana atbilst šobrīd spēkā esošā likuma burtam. Daži likuma burti jau tāpat ir pārkāpti, tāpēc neesot nekādu problēmu pārkāpt, t. i., grozīt, arī pārējās likuma prasības.
Šeit norādīto nodokļa maksājuma kāpumu koriģēs tas, kādas kadastrālās vērtības nākamajam gadam katram īpašumam uzskatīs par vajadzīgām noteikt Valsts zemes dienests.
Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu daudzkāršošana tiek paredzēta kā iedzīvotāju atlīdzība valdībai un uzņēmējiem par nodokļu sloga samazināšanu darbaspēkam. Kā zināms, valdība sola samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli aptuveni par 1/25 daļu, bet, ņemot vērā to, ka darbaspēka nodoklis pēc definīcijas ir arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, šis slogs pazeminātos par 1/50 daļu. Nodokļu sloga pārdales nesamērība ir pārāk uzskatāma, lai būtu nopietni domāta. Drīzāk valdošā koalīcija baida politiskos konkurentus ar straujām sabiedrības noskaņojuma izmaiņām tajā brīdī, kad pašvaldības būs izsūtījušas saviem iedzīvotājiem jeb vēlētājiem rēķinus ar nekustamā īpašuma nodokļa dubultošanu vai pieckāršošanu 2013. gadā. Šādā shēmā iederas valdošās koalīcijas mēģinājums kontrolēt likuma virzību Saeimā tā, lai pieskaņotu pašvaldību vēlēšanām cilvēku satracināšanas brīdi, kad pašvaldībām nāksies paziņot iedzīvotājiem, ka tās apliek viņus ar divas vai piecas reizes lielāku nekustamā īpašuma nodokli.