Straujuma: Šogad gaidāma pēdējos gados lielākā graudaugu raža

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

– Šonedēļ valdība piekrita apturēt jaunu tā saucamās zaļās enerģētikas projektu pieņemšanu līdz 2016. gadam. Jūs, komentējot šo lēmumu, izteicāties, ka atbalstāt pieeju, ka zemnieki ir gatavi zaļās enerģētikas projektu projektus īstenot pašpatēriņam, bet enerģijas pārpalikumu pārdot par tirgus cenu.

– 2016. gads ir galējais termiņš. Tiklīdz Ekonomikas ministrija izstādās jauno politiku, jaunu projektu pieņemšanu un izskatīšanu varēsim atsākt arī ātrāk.

Zemnieki ir ļoti neapmierināti ar to, kas notiek laukos. Proti, paaugstinātie tarifi biogāzes enerģētikā radikāli deformē lauksaimniecības tirgu. Izdevīgums ražot biogāzi ir ļoti liels. Kā man stāstīja zemnieki, zemes īpašnieki atsākās iznomāt lauksaimniecības zemes Latvijas zemniekiem, jo biogāzes ražotāji ir gatavi pārmaksāt. Ir daudz izdevīgāk audzēt kukurūzu biogāzes ražotnēm. Gāzes atdeve no kukurūzas ir vairākas reizes lielāka nekā no kūtsmēsliem.

– Citās zemēs atbalsts biogāzei tiek saistīts, lai gūtu kaut kādu labumu no slikti utilizējamiem mēsliem. Pamatā cūku mēsliem! Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis 20. jūlijā intervijā Neatkarīgajai teica: «Sapratne, ka šāda sistēma nav pareiza, ir sasniegusi arī Eiropas Savienību. Tagad jau ir pieņemts Eiropas norādījums, ka nedrīkst šādi pūdēt lauksamniecības produkciju.»

– Es tam piekrītu. Taču no zaļās masas biogāzi var iegūt vairāk nekā no kūtsmēsliem. Tagad jaunu projektu pieņemšana ir pārtraukta, bet iesniegtie projekti ir izskatīti.

Pie manis ir vērsušies zemnieki, kas ir aprēķinājuši, ka viņiem būtu izdevīgi, ja atbalsts būtu tikai iekārtu iegādei, bet enerģija tiktu izmantota pašnodrošinājumam, bet pārpalikums tiktu pārdots par tirgus cenām. Mēs esam par šā jautājuma sakārtošanu.

– 31. jūlija Latvijas Radio pārraidē kāds uzņēmējs apgalvoja, ka dotācijas biogāzes elektrības ražotājiem ir jāsaglabā kā kompensācija par zemajiem vienotajiem platību maksājumiem. Vai tie, kam galvenais bizness ir elektrības ražošana, drīkst saukties par zemniekiem?

– Zemnieki saka, ka platības, kas paredzētas biogāzes izejvielu ražošanai, vispār ir jāizslēdz no vienotā platību maksājuma saņēmēju loka, jo sanāk dubulta subsīdija, bet elektrības lietotāji, maksājot par patērēto elektroenerģiju, dotē šo nodarbi.

– Vai Latvijai vēl ir cerības novērst diskrimināciju Eiropas Savienības lauksaimniecības vienoto platību maksājumu jomā?

– Ir jāņem vēra stāvoklis eirozonā un neapskaužamā ekonomiskā situācija Dienvideiropas valstīs. Nestabilitāte nerada skaidrību par ES kopbudžeta apjomu un sadalījumu. Neticu, ka vecās ES dalībvalstis būs ar mieru, ka viņu zemniekiem maksājumi tiks samazināti, lai tos palielinātu jauno dalībvalstu lauksaimniekiem. Gadījumā, ja ES budžets netiek palielināts, mūsu uzdevums nebūs viegls. Tomēr ir vērojama laba sapratne par Latvijas situāciju kopumā, Eiropas Parlamentā noteikti. Lauksaimniecības politikas ziņojumā mums tiek piedāvāti tiešie maksājumi 65% apjomā no ES vidējā. Taču mūsu mērķis ir sasniegt 80% lielu vienoto platībmaksājumu apjomu no ES vidējā, un mēs no šāda uzstādījuma neatkāpsimies.

Esmu runājusi ar premjeru, un viņš šādai nostājai ir piekritis. Vienotie platību maksājumi lauksaimniekiem Latvijai ir viszemākie ES. Es nesaskatu nekādu ekonomisku pamatojumu tam, ka maksājumi Lietuvai un Igaunijai ir lielāki nekā Latvijai. Es nesaskatu pilnīgi nekādu ekonomisku pamatojumu tam, ka maksājumi Rumānijai ir lielāki nekā Latvijai. 80% no ES vidējā ir minimālais līmenis Latvijas lauksaimniekiem.

Process notiek. Vācija jau ir paudusi izpratni par Latvijas argumentiem. Plānoju tikties ar Francijas nozares ministru, un, cik esmu dzirdējusi viņa viedokli, arī viņš ir paudis sapratni par mūsu mērķiem.

– Varbūt Latvija varētu palielināt platību maksājumu lielumu uz vienu hektāru, izslēdzot no maksājumu sistēmas tās saimniecības, kas ir mazas un nepiedalās lauksaimniecības produkcijas ražošanā?

– Eiropas uzstādījums vienmēr ir bijis stingrs – platībmaksājums pienākas par katru hektāru zemes, kura ir lauksaimnieciski labā stāvoklī. Tas nozīmē – zemei, kas tiek regulāri appļauta, lai tā neaizaugtu ar krūmiem. Mēs jau sākām diskusiju par to, ka platībmaksājumi ir jāsadala, diferencēti nosakot mazāku platībmaksājuma lielumu tām platībām, kuras tiek tikai appļautas. Appļaušana ir lauksaimniecības zemes saglabāšana nākotnei, un maksājumiem būtu vienīgi jāsedz izdevumi par appļaušanu. Tiem, kas zemi apstrādā intensīvi, būtu jāmaksā lielāki platībmaksājumi. Protams, Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumi nosaka, ka maksājumi nedrīkst tikt tieši saistīti ar ražošanas rādītājiem. Šīs prasības mēs noteikti ievērosim. Diskusija ir sākta, jo citām dalībvalstīm, piemēram, Francijai, ir sava definīcija, kas ir aktīvie lauksaimnieki, diferencējot atbalstu.

– Ārzemnieki Latvijas lauku zemi uzpērk, lai pelnītu no starpības – platību maksājums ir lielāks par apļaušanas izmaksām. Varbūt tagad ir brīdis, ka mēs pasakām stop zemes uzpircēju zāles pļāvēju biznesam un nosakām ļoti konkrētus ar ražošanu tieši nesaistītus normatīvus, kas jāizpilda, lai pretendētu uz platībmaksājumu saņemšanu. Tik un tik uzartu hektāru, tik un tik reģistrētu mājlopu. Lai zemes īpašnieki no Zviedrijas ievēro prasības un pretendē veseli!

– Pilnīgi piekrītu!

– Kas traucē to ieviest un jau tagad palielināt maksājumus reāliem Latvijas zemniekiem?

– Nekas netraucē! Tiklīdz sāksies 2014. gads, sāksies jaunais ES plānošanas periods. Nebūtu pareizi noteikumus mainīt šā perioda pēdējā gadā.

Vairākas ES dalībvalstis līdzīgu politiku jau īsteno. Ja es palikšu par ministri, tad centīšos šādu pieeju īstenot. Taču, ieviešot jaunus kritērijus, mēs rūpīgi skatīsim, lai Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumi netiktu pārkāpti. Piekrītu, ka gadījumā, ja visi saņem pilnīgi vienādi, nav nekādas politikas.

Mēs savus priekšlikumus ES līmenī izteicām, bet vairākas valstis iebilda, ka diferencēta pieeja katrā valstī vairs nebūs kopēja lauksaimniecības politika.

– Izskan viedoklis, ka, cīnoties par lielākiem platību maksājumiem, Latvija pārāk daudz lobē nepareizā virzienā – Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā, jo par naudas sadalījuma formulu galu galā lems Eiropas Padome. Vai ir tā, ka mēs tērējam enerģiju nepareizā virzienā?

– Es tam negribu piekrist. Eiropas Padomes līmenī tiek strādāts visai daudz. Latvija informēs par savām vajadzībām pilnīgi visu valstu valdību pārstāvjus. Mums ir ieplānotas vizītes uz visām ES dalībvalstīm. Eiropas Padome tiek aptverta. Mums ir izveidojušies labi kontakti ar Vāciju. Septembrī man plānota tikšanās ar Francijas nozares ministru. Mēs strādājam gan padomes, gan parlamenta virzienā. Mēs regulāri tiekamies ar Eiropas Parlamenta deputātiem. Es personīgi tikos ar Eiropas Parlamenta Tautas partiju deputātu grupas prezidentu un informēju par situāciju ar platību maksājumiem Latvijā un netaisnīgo situāciju visas ES kontekstā šajā jautājumā. Viņa atbildē bija jaušama sapratne mūsu nostājai. Latvija nedrīkst saņemt mazāk par Rumāniju. Kopā ar Sandru Kalnieti mēs panācām, ka Latviju regulāri apciemo Eiropas Parlamenta deputāti no visdažādākajām ES valstīm. Varu piekrist, ka, atbilstoši EK lauksaimniecības komisāra teiktajam, šis jautājums no Eiropas Komisijas ir nonācis apspriešanā Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta līmenī.

– Vairāki zemnieki Neatkarīgajai izteica kritiku par to, ka ārvalstu žurnālistiem, kas apciemo Latviju, lai rakstītu par Latvijas lauksaimnieku diskrimināciju, tiek rādīti nevis atpalikušie novadi, bet tikai paraugsaimniecības. Viesi apskatās un nesaprot, par ko mēs sūdzamies? Latvijas paraugsaimniecību zemnieki jau tā dzīvo ne sliktāk par Francijas zemniekiem. Vai piekrītat, ka nedrīkst rādīt tikai fasādi?

– Vienmēr ir jābūt objektīviem. Mēs cenšamies parādīt, kā saimnieko vidējas saimniecības. Rādot tikai ekonomiski mazāk aktīvos novadus, aina nebūs objektīva. Es ceru, ka viesi mūs saprot. Galvenās atziņas, kuras saņēmām pēc šādām vizītēm, ir – Latvijas zemnieku izmaksas ir tikpat lielas kā Francijas zemnieku izmaksas (izņemot zemes cenu), un tad tik tiešām nav argumentu, kāpēc Latvijas zemniekiem būtu jāsaņem mazāki maksājumi nekā Francijas zemniekiem. Visas izmaksas – degviela, minerālmēsli utt. – mums ir Eiropas līmenī. Izmaksas vienādas, bet atbalsta nauda mazāka. Varbūt taktiski pareizāk bija parādīt pamestos laukus, taču, manuprāt, godīgāk ir parādīt objektīvu ainu. Nav tā, ka Latvijai ir tikai pamesti ciemi un neapstrādāti lauki.

– Jautājums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu ir izkustējies no sastinguma punkta. Vai nebūs tā, ka šo atbalstu saņems arī ārzemnieki?

– Atbilstoši programmai aizdevumu piešķir saimnieciskās darbības veicējiem, kas vismaz vienu gadu būs ražojuši lauksaimniecības produktus un kuriem atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai par pēdējo noslēgto gadu ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas ir vismaz 200 latu no hektāra. Šajā summā netiek ieskaitīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts. Turklāt vismaz 60 procenti no aizdevuma ņēmēja saimniecības ienākumiem ir jāiegūst no lauksaimniecības produktu ražošanas. Mēs nedrīkstam noteikt, ka atbalstu var saņemt tikai Latvijas pilsoņi. Eiropas kopējās vērtības ir brīva preču, kapitāla, darbaspēka un pakalpojumu kustība. Kā mani informēja LAF, šobrīd neviens ārzemnieks nav arī pieteicies.

– Vai bankas neuzskrūvēs procentus, zinot, ka pusi no kredītu procentu pieauguma apmaksās valsts?

– Maksimālā kredīta summa vienam saimnieciskās darbības veicējam ir 100 000 latu. Aizdevuma summa nedrīkst pārsniegt 100 procentu no iegādājamās zemes platības tirgus vērtības. Turklāt, un to vēlos uzsvērt jo īpaši, aizdevuma nodrošinājums ir tikai iegādātās zemes platība. Tas ir svarīgi tiem lauksaimniekiem, kas ir pārkreditējušies. Aizdevuma procentu likmi veido Valsts kases resursu cena un Hipotēku bankas riska un administratīvo izmaksu piecenojums – 2,25 procenti. Gadījumā, ja aizdevuma procentu likme pārsniegs četrus procentus gadā, starpību starp četru procentu likmi un faktisko likmi 50 procentu apmērā segs Zemkopības ministrija no valsts budžeta programmas līdzekļiem, bet otru pusi segs aizņēmējs no saviem līdzekļiem.

Virziens ir pareizs. Kā mani informēja lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, Latvijas komercbankas jau piedāvā savas programmas ar vēl zemākiem procentiem. Jau tas ir liels šīs programmas ieviešanas ieguvums. Programma ir nepieciešama kaut vai tāpēc, ka, atbilstoši Zemnieku Saeimas aptaujai, tikai 28% zemnieku apstrādā vienīgi savā īpašumā esošo zemi. Lielākā daļa lielu zemnieku saimniecību daļu no apstrādātās lauksaimniecības zemes nomā.

– Kādas ir prognozes par šā gada ražu? Vieni saka, ka būs visbagātākais gads, bet citi saka, ka tīrumi mirkst lietavās un kartupeļi uzdīga ar trīs nedēļu nokavēšanos. Kam ticēt?

– Atbilstoši Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra 2012. gada jūlija prognozei šogad varētu būt gaidāma pēdējos gados lielākā graudaugu kopraža – aptuveni 1,8 miljonu tonnu apjomā. Salīdzinot ar pagājušo gadu, tiek prognozēts, ka šogad graudu ražība pieaugs par 27%. Taču jāņem vērā, ka arī platības ir pieaugušas par 9%. Turklāt šādi skaitļi ir prognozējami tikai tādā gadījumā, ja visa raža tiks novākta.

Vidējās graudaugu ražas Latvijā tiek prognozētas kviešiem 3,9 t/ha, ziemas miežiem 3,5 t/ha, bet rudziem 3,0 t/ha. Rapsim vidējā ražība tiek prognozēta 3,2 t/ha ziemas rapsim un 1,3 t/ha vasaras rapsim.

Tā kā Eiropā vairākos reģionos (Portugālē, Spānijā, atsevišķās Itālijas daļās) bija ilgstošs sausums, Eiropas Komisija prognozē, ka kopējie graudu ražas apjomi ES, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazināsies par apmēram 5,3 milj. tonnu. Tāpēc cena par graudiem pašlaik ir ļoti augsta. Arī ASV ir skāris liels sausums, un ir aizdomas, ka Krievija atkal varētu noteikt labības eksporta aizliegumu, tāpēc graudu cenas tiek piedāvātas ļoti labas. Ceru, ka kopā ar lielisku ražu lauksaimnieku rezultāti šogad būs iepriecinoši.

Kartupeļu stādījumu platības pēdējos gados ir nemainīgas: ~30 tūkst. ha, un arī šogad kartupeļi ir iestādīti aptuveni šādā platībā.

Arī kartupeļu ražība pēdējos gados ir stabila: 2010. gadā raža pārsniedza 164,4 centnerus no hektāra, bet 2011. gadā – 169,3 cnt/ha. Šogad gaidāms, ka kartupeļu vidējā ražība valstī būs iepriekšējā gada līmenī – aptuveni 170 cnt/ha. Kartupeļu prognozējamā raža ievērojami atšķiras saimniecību līmenī.

Tā kā lietaino laika apstākļu dēļ parādījās kartupeļu lakstu puve, saimniecībās ar nelielām kartupeļu platībām (aptuveni 50% no kopējās kartupeļu platības), kurās netika veikti augu aizsardzības pasākumi, raža visticamāk būs zema – līdz 130 cnt/ha. Komercplatībās raža tiek prognozēta daudz augstāka – pat virs 300 cnt/ha. Tā kā lielie kartupeļu audzētāji īpašas problēmas patlaban nesaskata, kartupeļu kopraža šogad tiek prognozēta iepriekšējo gadu līmenī – starp 500 un 510 tūkstošiem tonnu.