Līdz gada beigām slēgs visus "Latvijas Krājbankas" klientu apkalpošanas centrus

Līdz gada beigām tiks slēgti visi likvidējamās AS "Latvijas Krājbanka" klientu apkalpošanas centri.

"Latvijas Krājbankas" klientu apkalpošanas centri Gulbenē, Kuldīgā un Talsos būs atvērti vēl līdz 1.augustam, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja bankas administratora "KPMG Baltics" sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

Klientu apkalpošanas centrs Rīgā, Brīvības ielā 38, būs atvērts līdz 15.augustam, klientu apkalpošanas centri Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Liepājā strādās līdz 14.septembrim, bet klientu apkalpošanas centrs Daugavpilī būs atvērts līdz 31.oktobrim.

Līdz gada beigām, 30.decembrim, vēl būs atvērts "Latvijas Krājbankas" klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Pēc šī datuma būs slēgti visi klientu apkalpošanas centri.

Pēc klientu apkalpošanas centru slēgšanas visu interesējošo informāciju varēs iegūt, vēršoties pie bankas maksātnespējas administratora "KPMG Baltics", informēja Fīrmanis.

Neskaidrību gadījumā bankas klienti var sazināties ar administratoru pa tālruni 67 092 020.

Informācija "Latvijas Krājbankas" mājaslapā liecina, ka vēl atvērtajos bankas klientu apkalpošanas centros ierobežotā skaitā iespējams veikt atsevišķas finanšu operācijas, piemēram, norēķināties skaidrā naudā par kredītu dzēšanu.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 8.maijā nolēma sākt "Latvijas Krājbankas" bankrotu. Lēmums nav pārsūdzams. Bankrotu lūdza sākt "Latvijas Krājbankas" administrators - revīzijas kompāniju "KPMG Baltics", kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.

Ekonomika

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Svarīgākais