Latvijas kopējā piena kvota 2012./2013.kvotas gadam ir noteikta 773 398 tonnas un uz šī gada 1.jūliju tā izpildīta jau 24,63% apmērā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta Lopkopības un ciltsdarba nodaļas vadītāja vietniece Ineta Lavrinoviča.
Piena kvotu gads ilgst no kārtējā gada 1.aprīļa līdz nākamā gada 30.martam.
2011./2012.kvotas gadam valstij kopējā piena kvota bija noteikta 765 741 tonnas apmērā, no kā 747 127 tonnas veidoja piegādes piena kvota un 18 614 tonnas - tiešās tirdzniecības piena kvota.
Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem 2011./2012.kvotas gadā piegādes piena kvotas izpilde veido 92,2%, kas ir par 4,5% vairāk nekā iepriekšējā kvotas gadā, bet tiešajā tirdzniecībā piena kvota izpildīta par 78,7%.
Savukārt piegādātā piena apjoms 2011./2012.kvotas gadā, salīdzinot ar 2010./2011.kvotas gadu, ir palielinājies par 6,5%.
Kopējais kvotu īpašnieku skaits 2011./2012.kvotas gadā bija 12 099, no tiem aktīvi darbojās 11 539. Salīdzinot ar iepriekšējo kvotas gadu, kvotas aktīvo īpašnieku skaits samazinājies par 4,5%.
Saskaņā ar piena kvotu administrēšanas noteikumiem, ja ražotājs 2011./2012.gadā kvotu izpildījis no 1% līdz 70,9%, nākamajam gadam kvotu samazina par 50% no neizpildītā apjoma. Savukārt, ja kvota izpildīta no 71% līdz 84,9%, nākamajam gadam kvotu samazina par 5% no neizpildītā apjoma.
Ja ražotājs kvotas gada laikā pienu nav pārdevis vispār, visu ražotāja kvotu ieskaita valsts rezervē.
Kā norāda ZM, piena ražotājs var pieteikties uz kvotas saglabāšanu gadījumos, ja kvotu neizpilda par 85% un tam par iemeslu ir bijusi dzīvnieku saslimšana, dzīvnieka likvidēšana piespiedu kārtā vai slimības izraisīti dzīvnieku nobeigšanās gadījumi, ja to rakstiski apliecinājis veterinārārsts.
Saistībā ar 2015.gadā plānoto piena kvotu sistēmas atcelšanu piena ražotājiem jāsāk apsvērt turpmākā piena ražošanas attīstība, jo konkurence palielināsies gan iekšējā, gan ārējā tirgū, norāda ZM.
Kā ziņots, Eiropas Savienībā govs pienu laiž tirdzniecībā, pamatojoties uz kvotām. Katrai dalībvalstij piešķir divas kvotas - vienu piegādēm piena pārstrādes uzņēmumiem, bet otru - tiešai tirdzniecībai patērētājiem. Šos daudzumus katrā dalībvalstī sadala starp ražotājiem, piešķirot individuālās kvotas.