Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes krituma rezultātā cenas veikalos samazinājušās par 0,7%, liecina laikraksta "Diena" veiktais eksperiments.
Tirgotāji to skaidro gan ar matemātiskiem aprēķiniem, gan atšķirīgu likmes piemērošanu dažādām preču grupām. Finanšu ministrijā (FM) prognozē, ka jūlijā inflācija varētu samazināties par 0,3%-0,4%.
No vairāk nekā 150 latu liela pirkuma groza izdevies ietaupīt 1,14 latus. Grozā iekļautas 40 preces lielākajā Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumā "Maxima". Salīdzinot preces maijā un jūlijā, "Diena" ņēma vērā pilnas to cenas bez atlaidēm.
Novērojumi rāda, ka preču cenu samazinājumu maciņš var sajust, vienīgi iegādājoties preces cenā virs lata. Gan "Maxima", gan "Rimi Latvia" skaidro, ka tas saistīts ar matemātiskiem aprēķiniem, jo lētākām precēm viena procentpunkta samazinājums nozīmē izmaiņas mazāk nekā par vienu santīmu. No "Dienas" izvēlētajām precēm, kas maksā mazāk par latu, varēja manīt pat cenu pieaugumu - kopumā par 1,8%.
Savukārt lētākas kļuvušas tās preces, kas maksā vairāk nekā latu - šeit novērotais samazinājums ir par 0,9%.
Kā skaidro "Maxima Latvija" preses sekretārs Ivars Andiņš, cenas tika samazinātas visai pārtikai un pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm, tomēr izmaiņas nav skārušas vairākas citas preču grupas. Tā cenas palikušas nemainīgas grāmatām un bērnu pārtikai, kam jau bija piemērota pazemināta 12% PVN likme. Tāpat samazinājums nav manāms atsevišķām rūpniecības precēm, ko veikala pārstāvis skaidro ar cenu nemainīgumu laikā, kad valsts palielināja PVN likmes. Ietekmi atstāj arī piegādātāju cenu izmaiņas.
Taujāts par cenu ietekmi uz pirkumu apjomu, Andiņš norāda - kopš PVN ieviešanas ir pagājis ļoti īss laika sprīdis, un skrupulozi aprēķini par ietekmi nav veikti. "Par tendencēm pircēju izvēlē varēsim runāt tikai pēc ilgāka laika posma, jo to ietekmē sezonalitāte un laika apstākļi, akcijas cenas un citi faktori," stāsta tirdzniecības uzņēmuma pārstāvis.
Līdzīgi skaidro arī "Rimi Latvia" pārstāve Dace Valnere - iepirkšanās apjomus ietekmē daudz faktoru, tajā skaitā laikapstākļi, un izmaiņas nav tik vienkārši interpretējamas. Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, cenu samazinājums skāra aptuveni 70% no tā kopējā sortimenta - izmaiņas veiktas tīri matemātiski, tāpēc tas bija iespējams precēm, kas maksā virs lata.
FM, kura rosināja samazināt PVN likmi no 22% līdz 21%, šo izmaiņu ietekmi vērtē piesardzīgi un plāno, ka inflācijas samazinājums jūlijā varētu būt 0,3%-0,4%. Tāpat ministrijā prognozē, ka likmes samazināšana šogad no budžeta prasīs 16,5 miljonus latu, bet nākamgad - 40,5 miljonus.
Kā ziņots, FM ar ierosinājumu PVN likmi samazināt par vienu procentu nāca klajā vēl aprīļa beigās, piebilstot, ka šādām izmaiņām jāatspoguļojas arī preču cenās. Vēlāk valdība un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija vienojās par sadarbības memorandu ar mērķi sekmēt patērētāju pirktspēju. Asociācija, kurā ietilpst tādi uzņēmumi kā "Iki", "Rimi Latvija" un "Maxima", apņēmās nodrošināt, ka tās biedri cenu noteikšanā balstīsies uz jauno, samazināto nodokļa pamatlikmi. Tāpat par PVN likmes samazināšanu memorandu ar valdību parakstīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija un Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība.
Šāds valdības rosināts nodokļu manevrs nebija tieši tēmēts uz iedzīvotāju pirktspējas veicināšanu, bet gan kā solis plānotajai eiro ieviešanai no 2014.gada, lai mazinātu inflāciju un spētu izpildīt Māstrihtas kritērijus.