airBaltic pasūtījis Kanādas aviobūves kompānijai Bombardier 10 lidmašīnas par 764 miljoniem ASV dolāru (437 miljoniem latu), ar perspektīvu iegādāties no šīs kompānijas vēl 10 lidaparātus. Kopējā darījumu summa tad sasniegtu 1,57 miljardus ASV dolāru (898 miljoni latu).
Taču arī 10 lidmašīnu pasūtījums ir otra lielākā naudas summa, kas Latvijā paredzēta vienam mērķim. Tas par apmēram 200 miljoniem latu atpaliek no Dienvidu jeb zelta tilta izmaksām, tomēr nedaudz pārspēj jaunu vilcienu būves un 30 gadu apkalpošanas pasūtījumu. Zelta tilta celtniecība sākās ar aizņēmumu, ko ņēma privāta kompānija, bet ar Rīgas pašvaldības garantijām par parāda atmaksu. Savukārt vilcienu pasūtītājs ir tāds pats valsts uzņēmums kā airBaltic. Atšķirība starp pasūtījumiem tāda, ka lidmašīnu būvi nav apņēmusies sponsorēt Eiropas Komisija uz Eiropas Savienības palīdzības fondu rēķina. Vismaz teorētiski tam vajadzētu palielināt Latvijas iespējas pašai izlemt, kādas lidmašīnas iegādāties.
airbaltic vadība arī uzsver, ka šajā darījumā nevajadzētu būt līdzīgiem skandāliem kā vilcienu iepirkumā, jo, lai gan airBaltic faktiski ir nonācis valsts rokās, tomēr dažas šī uzņēmuma akcijas pieder privātiem īpašniekiem, un līdz ar to uz šo darījumu neattiecoties publiskā iepirkuma procedūra.
Par Latvijas izdarītās izvēles pamatojumu grūti spriest. Izvēle tika izziņota preses konferencē vakar Farnboro lidostā Lielbritānijā, kur notiek starptautisks aviācijas festivāls. Paziņojumu sniedza M. Gauss kopā ar aviokompānijas Bombardier Commercial Aircraft prezidentu Maiku Arkamoni. Šampanieša nebija, toties gaismas un skaņas specefekti gan.
Stāstu par lidmašīnu pasūtījumu publiski aizsāka Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar šā gada 23. februāra atzinumu, ka valdībai, nevis pašam airBaltic «tuvākajā laikā» būšot jāizšķiras starp pasaulē lielāko un ietekmīgāko aviobūves kompāniju Airbus un Boeing piedāvājumiem. Atzinums tika izteikts saistībā ar Francijas transporta ministra Tjerī Mariāni vizīti Rīgā, kur viņu pieņēma V. Dombrovskis un satiksmes ministrs Aivis Ronis. Francijas pārstāvis bija ieradies veicināt Latvijas izvēli par labu Airbus. Sekoja satiksmes ministra
A. Roņa sarunas gan ar Airbus vadību 3. aprīlī Parīzē (Francijā), gan ar Boeing vadību 21. aprīlī Čikāgā (ASV). Uz izvēli par labu Airbus 22. martā aicināja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Endrū Soupers. ASV pārstāvji tomēr par sevi atgādināja biežāk, līdz pat ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizītei Rīgā jūnija beigās.
M. Gauss izvēles gaitu iepriekš komentēja tikai ar elegantu atrunu, ka viņš izvēlē ir pilnīgi neitrāls, jo protot pilotēt gan Airbus, gan Boeing lidmašīnas. Savukārt vakar viņš skaidroja, ka darījums ar Bombardier ļaus airBaltic no zaudējumu nesošas kompānijas pārvērst to pelnošā, jo uzņēmuma izaugsmei ir nepieciešamas tieši šāda tipa lidmašīnas, proti, Bombardier ražotās CF 300.
Tās var pārvadāt 130 līdz 145 pasažierus. Tās ir spējīgas sasniegt 870 kilometru ātrumu stundā un bez degvielas uzpildes nolidot 5463 kilometrus. Taču būtiskākā šo lidmašīnu priekšrocība ir par piecām tonnām vieglākais korpuss salīdzinājumā ar citām tāda paša izmēra un ietilpības lidmašīnām. Tas savukārt nozīmē ekonomiskāku ekspluatāciju. airBaltic pie šīm lidmašīnām gan tiks tikai 2015. gadā.
Arī citas aviokompānijas, piemēram, Lufthansa, ir iegādājušās Bombardier lidmašīnas. Savukārt Igaunijas aviokompānija Estonian Air priekšroku jaunu lidaparātu iegādē deva Brazīlijā ražotām lidmašīnām.
Starptautiskā aviācijas festivāla laikā Farnboro lidostā Lielbritānijā sastaptais airBaltic kādreizējais prezidents Bertolts Fliks Neatkarīgajai atzina, ka visi ir pārsteigti par airBaltic lēmumu iegādāties Bombardier lidaparātus «Jo īpaši par to, ka kāds pērk neesošas lidmašīnas,» savu viedoklis pamatoja B. Fliks.