Nodokļu nemaksāšanas dēļ Eiropas Savienība (ES) zaudē aptuveni triljonu eiro (702,8 miljardus latu) gadā, kamēr valdības cīnās ar budžeta palielināšanu, norāda Eiropas Komisija (EK), kas trešdien izklāstīja rekomendācijas cīņai pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ēnu ekonomiku.
Starp komisijas rekomendācijām noteiktas minimālās sankcijas nodokļu pārkāpumu gadījumā, pārrobežu nodokļu maksātāja numura ieviešanu, ES nodokļu maksātāju harta, kā arī stingrāki noteikumi pret nodokļu patvēruma valstīm.
Komisija arī pārskata pašlaik spēkā esošās regulas, lai padarītu tās stingrākas, kā arī apsver vairākas iespējamās jaunās iniciatīvas, kuru mērķis ir izskaust nodokļu nemaksāšanu Eiropā.
"Nelolosim ilūzijas, nodokļu nemaksātāji apzog parastos cilvēkus un liedz dalībvalstīm tik ļoti vajadzīgos ieņēmumus budžetā. Ja vēlamies, lai nodokļu sistēma būtu taisnīga un efektīva, mums jāiznīdē šī parādība," norādīja ES komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta.
"Pastāv politiskā griba, lai cīņu pastiprinātu. Nu pienācis laiks vārdus pārvērst darbos. ES mums ir ievērojamas priekšrocības, vismaz skaitliskā ziņā. Visiem sadarbojoties un liekot lietā kopēju stratēģiju, varam sakaut krāpniekus un nodokļu nemaksātājus un piedzīt no viņiem krietnas summas, kas mums likumīgi pienākas," sacīja komisārs.
Tiek lēsts, ka ēnu ekonomika dalībvalstīs vidēji atbilst piektajai daļai no IKP jeb pavisam gandrīz diviem triljoniem eiro. Ņemot vērā ekonomikas globalizāciju un tehnoloģiju progresu, ir skaidrs, ka atsevišķo valstu savrupie mēģinājumi atrisināt šo problēmu negūs panākumus.
Tāpēc EK piedāvā trīspusēju pieeju valstiskā, ES un starptautiskā līmenī, lai no visiem iespējamajiem rakursiem cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu.
Valstiskā līmenī EK rekomendē dalībvalstīm uzlabot administratīvo spēju iekasēt nodokļus, kā skaidri noteikts valstīm adresētajos ieteikumos.
Komisija cieši uzraudzīs šajā jomā gūtos panākumus, vajadzības gadījumā neliedzot arī tehnisko palīdzību. Valstu iestādēm būs arī jāpalīdz līdzšinējiem nodokļu nemaksātājiem atgriezties uz likuma takas, piemēram, ieviešot programmas, kurās viņi varēs brīvprātīgi atzīties savos nodarījumos.
ES līmenī līdz šim cīņa pret nodokļu nemaksāšanu ir devusi panākumus. Piemēram, saistībā ar ES uzkrājumu nodokļa direktīvu dalībvalstis apmainās ar informāciju attiecībā uz nodokļu maksātājiem nerezidentiem par summām, kuru vērtība ir ap 20 miljardiem eiro.
EK ierosina padziļināt šādu sadarbību un nostiprināt kopējos instrumentus. Šajā ziņā ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis vienotos par pārskatīto uzkrājumu nodokļa direktīvu. Turklāt tika izklāstītas vairākas jaunas idejas. To vidū ir iespēja ieviest Eiropas pārrobežu nodokļu maksātāja numuru, ātrās reaģēšanas mehānismu PVN krāpniecības gadījumos un ES noteikumu un sankciju minimumu, ko piemēros par nodokļu nemaksāšanu.
Lai cīņai pret nodokļu nemaksāšanu būtu faktiski rezultāti, starptautiskajiem partneriem jāliek lietā labas pārvaldības standarti, kas līdzinātos ES piemērotajiem. Šajā ziņā ļoti būtiskas ir pilnvaras, ko EK ir pieprasījusi, lai vadītu sarunas ar galvenajām kaimiņvalstīm par stingrākiem nolīgumiem uzkrājumu jomā. Līdz 2012.gada beigām EK izstrādās arī jaunas pieejas attiecībās ar tā dēvētajām nodokļu paradīzēm un pasākumus, kā tikt galā ar nodokļu agresīvu plānošanu.