Kopš gada sākuma SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība palielinājusies par 10.8 punktiem līdz 21.8 punktu līmenim. Šobrīd 35% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju sagaida nekustamā īpašuma cenu pieaugumu tuvākā gada laikā. Aptaujas dati liecina, ka, jo augstāks ir iedzīvotāju izglītības līmenis, jo pozitīvāks ir skatījums attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu pieaugumu tuvākā gada laikā.
Mēneša laikā, kopš iepriekšējā SEB Mājokļu cenu indikatora publicēšanas, cenu krituma prognozētāju skaits nav mainījies - līdzīgi kā iepriekšējā aptaujā šādu viedokli pauduši 13% respondentu. Aptuveni 34% iedzīvotāju uzskata, ka mājokļu cenas tuvāko 12 mēnešu laikā nemainīsies un pēc gada tās atradīsies pašreizējā līmenī. Joprojām liels ir to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nav konkrēta viedokļa par aptaujas jautājumu - 18% respondentu nespēja vai nevēlējās prognozēt cenu izmaiņas.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: "Aplūkojot iedzīvotāju atbildes sadalījumā pa izglītības grupām, redzams, ka iedzīvotāju ar augstāko izglītību noskaņojums jau otro gadu kopumā ir pozitīvāks nekā respondentiem ar pamatizglītību vai vidējo izglītību. Optimistiskāks skatījums uz valsts ekonomisko situāciju un nekustamā īpašuma tirgu varētu būt skaidrojums arī ar pašu respondentu ar augstāko izglītību labākām izredzēm atrast darbu un nopelnīt, kā arī iegādāties mājokli pašreizējā ekonomiskajā situācijā."
SEB Mājokļu cenu indikators rāda, ka 40% iedzīvotāju ar augstāko izglītību pēc gada prognozē augstākas mājokļu cenas, bet četras reizes mazāk jeb tikai 10% šīs grupas respondentu uzskata, ka mājokļu cenas gada laikā samazināsies. Mājokļu cenu pieaugumu tuvākā gada laikā sagaida 34% iedzīvotāju ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību un 32% iedzīvotāju ar pamatizglītību. Savukārt nekustamā īpašuma cenu krituma prognozes izteica attiecīgi 14% respondentu ar vidējo un 15% respondentu ar pamatizglītību. 37% respondentu ar augstāko izglītību, 34% ar vidējo izglītību un 32% ar pamatizglītību prognozē nemainīgas mājokļu cenas tuvāko 12 mēnešu laikā.
Aptauja Latvijā veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS no 2012. gada 14. līdz 29.maijam. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1001 Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.