Par noziedzīgajās shēmās izmantoto fiktīvo uzņēmumu amatpersonām arvien biežāk kļūst ārvalstnieki, ne vairs tikai vietējie bezpajumtnieki, laikrakstam "Dienas Bizness" atklājusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Nellija Jezdakova.
"Ja agrāk pārreģistrēja uz bomžiem, tad šobrīd jau uz ārvalstniekiem, lai būtu drusku grūtāk viņus apkarot," sacīja Jezdakova.
VID Finanšu policijas pārvalde norāda, ka atklātajās noziedzīgajās shēmās, kas saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu ieņēmumu jomā, uzņēmumi tiek reģistrēti uz personām no trešajām valstīm, piemēram, afgāņiem un uzbekiem, ar kurām ir apgrūtināta informācijas apmaiņa un sadarbība. Vienlaikus VID pārstāvji atzīst, ka Finanšu policijas rīcībā nav precīzas statistikas par šādām amatpersonām.
Kā skaidro tiesībsargi, uzņēmumu dibināšanā izmantojot vietējos bezpajumtniekus, pastāv risks, ka tie varētu "izpļāpāties", jo kādu no izpildītājiem būs redzējuši. Ārvalstnieku izmantošana gan ir dārgāka, tomēr ir drošāka, līdz ar to ir arī mazāks risks tikt pieķertiem.
Fiktīvo uzņēmumu amatpersonas kļūst izglītotākas un sagatavotākas, izmanto lielus taksācijas periodus, un tas apgrūtina VID darbu. Paplašinās arī skaidras naudas izņemšanas teritorija, stāsta Jezdakova.
Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis šo tendenci uzskata par likumsakarīgu.
"Pastiprinoties valsts atbildīgo dienestu cīņai pret nelikumīgu uzņēmējdarbību, pelēkais bizness centīsies slēpt savu īsto īpašnieku sejas. Globalizācijas laikmetā tas nav nemaz tik grūti," sacīja Balodis, norādot, ka aizliegt citu valstu pilsoņiem kļūt par kapitālsabiedrību dibinātājiem vai īpašniekiem nav iespējams, jo tas būtu pretrunā ar Satversmi, turklāt būtu signāls visai pasaulei, ka investīcijas mums nav vajadzīgas.
Bijušais Uzņēmumu reģistra vadītājs un pašreizējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš atzīst, ka šī problēma pastāvējusi arī agrāk un šo jautājumu ar aizliegumu vai kādiem birokrātiskiem šķēršļiem nevar risināt, turklāt nevar uz visiem ārzemniekiem no trešajām valstīm raudzīties kā uz potenciālajiem krāpniekiem, un tam arī nav pamata.
"Vienmēr tā ir bijis - kad vienas legālās durvis tiek pievērtas, krāpnieki meklē citas durvis un logus," sacīja Endziņš.
Viņaprāt, pret blēžiem jāizmanto analītiskās darba metodes, operatīvais darbs un arī konkrētajām vainīgajām personām jāsaņem atbilstošs sods par nodarīto.