Tiešus draudus dzīvībai nevaram konstatēt, tomēr būvobjektā ir jāsakārto elementāras lietas, pēc reida Daugavgrīvas un K. Valdemāra ielas satiksmes mezgla rekonstrukcijas būvobjektā Neatkarīgajai atzīst Valsts darba inspekcijas (VDI) vecākā inspektore Mārīte Mčedlišvili.
Garāmgājējs, visticamāk, šīs elementārās lietas, kuras nav sakārtotas būvniecības objektā, nepamanīs, piemēram, nevērīgi nomesti propāna gāzes baloni, nenostiprinātas kāpnes, strādnieki bez aizsargbrillēm. Kā viens no nozīmīgākajiem pārkāpumiem būvobjektā tiek konstatēts fakts, ka apkārt objektam tikai dažās vietās ir nožogojums un tur var iekļūt jebkurš garāmgājējs.
Būvniecības objekti no darba drošības viedokļa ir paaugstinātas bīstamības objekti – tāpat kā darba vietas kokapstrādē un mežizstrādē, stāsta VDI inspektore Brigita Lavendele. Tas tāpēc, ka šajos objektos ir paaugstināts risks darba nelaimes gadījumiem, piemēram, darbs augstumā, tranšejās (tikko, 1. jūnijā Talsos reģistrēts nelaimes gadījums, kur strādnieks gāja bojā, sabrūkot tranšejai), dažādi darbi notiek virs strādnieku galvām, pastāv iespēja, ka cilvēkam var uzkrist celtniecības materiāli, un citi riski. Tieši tāpēc, sākoties būvsezonai, inspekcija veic ikgadējo būvniecības objektu pārbaudi, kuras laikā inspektori kontrolēs gan darba aizsardzību objektos, gan arī to, vai strādājošie ir nodarbināti legāli.
Būvobjekts, kuru kopā ar VDI apmeklē Neatkarīgā, atrodas Rīgā, tuvējā Pārdaugavā – pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma tiek rekonstruēts satiksmes mezgls, pāri Daugavgrīvas ielai tiek celts arī tilts, un šajās dienās tur notiek intensīvi darbi. Vispirms inspektori konstatē, vai pie objekta ir norāde par celtniecības darbu būtību un to veicējiem, kā arī to, vai objekts ir norobežots. Abas inspektores secina, ka pienācīgi nav izvietots nožogojums – tas ir tikai dažās vietās un arī tur daļēji sagāzies. «Nožogojumam jābūt tādam, lai neviens cilvēks no malas tur nevarētu iekļūt, lai bērni tur netiktu, ja viņiem ienāk prātā aiziet tur paskraidīt. Te diemžēl no vienas puses pavisam viegli var piekļūt, pat uzrāpties augšā uz tikko kā uzcelta tilta,» secina B. Lavendele. Inspektores atzīst, ka nožogojumu celtnieki parasti īrē, tāpat kā sastatnes, un, taupot naudu, ne vienmēr to pienācīgi izvieto.
Neatkarīgā pārliecinās, ka ķiveres ir tikpat kā visiem, izņemot vienu strādnieku, kurš aizsarglīdzekli uzliek, tiklīdz ierauga VDI spilgto vesti, kas piesaista strādnieku uzmanību un pat biedē. Izrādās, objektā jāvalkā arī speciāli apavi, lai gadījumā, ja kaut kas smags uzkrīt, netiktu traumētas kājas. B. Lavendele secina, ka būvdarbu skaļums ir tāds, ka būtu nepieciešami arī speciāli ausu aizsargi, kuru nav. «Darbinieki to šajā brīdī neapzinās vai arī viņiem nav informācijas, ko skaļums nodara dzirdei, bet pēc desmit gadiem viņi slēgs televizoru arvien skaļāk un skaļāk…» saka inspektore. Līdzīgi ir ar dažādu citu aizsarglīdzekļu lietošanu – darba devējs nereti izstāsta visu, tomēr darbinieki neapzinās to svarīgumu un nelieto. Par to pārliecināmies arī reidā – kāds strādnieks nav uzlicis aizsargbrilles, lai gan dzirksteles iet pa gaisu. Kā ierauga inspektorus, aizjož pēc brillēm. Inspektores pamana arī to, ka objektā mētājas tehniskā skābekļa un propāna baloni. Uz jautājumu, kāpēc nav novākti, darbu vadītājs atbild: aizmirsies, bet tūlīt novāksim. Strādnieki kāpelē pa nenostiprinātām kāpnēm, un objektā vēl mētājas prāva zaru kaudze, kuru aizmirsts novākt. Varbūt kādam tie liksies sīkumi, taču no savas pieredzes inspektores zina stāstīt, ka arī šādas elementāras nesakārtotas lietas būvobjektos var novest pie traģiskām sekām. Cik daudz reižu strādnieki nav paklupuši, salauzuši rokas, kājas, bet objektā kā šajā, kur strādā smagā tehnika, strādnieki spiesti kāpelēt pa zaru kaudzi un kāds var nokrist un stipri savainot sevi.
«Kopumā mēs šeit nekonstatējām dzīvībai bīstamus pārkāpumus, taču par pārējiem rakstīsim rīkojumu. Ja tiktu konstatēti pārkāpumi, kuri apdraudētu dzīvību, būtu pamats sastādīt administratīvo protokolu un sodīt,» skaidro inspektore Mārīte Mčedlišvili. Inspektores secina, ka šajā objektā darbu vadītāji ir ieinteresēti sakārtot darba vidi (vadītājs visu cītīgi pārjautā un pieraksta), taču pēc neilga laika inspektore tomēr dosies vēlreiz pārbaudīt.
Kopumā VDI plānojusi apmeklēt 210 būvobjektu. Līdz šim visbiežākie pārkāpumi saistīti ar tranšeju nepareizu nostiprināšanu un sastatņu nedrošu uzstādīšanu. Vērtējot iepriekšējo gadu pieredzi, VDI konstatējusi, ka efektīvākais pārkāpuma novēršanas līdzeklis ir būvdarbu apturēšana. Arī šajā pārbaudē jau ir arī apturēti objekti, jo secināts, ka objektā nevar strādāt, piemēram, darbi uz ceļa, kur strādniekiem bija jāstrādā nenostiprinātā tranšejā, kura katru brīdi var sabrukt. Būvobjektos pārbauda arī nereģistrēto nodarbinātību. Pērn būvobjektos konstatēti 713 nereģistrēti nodarbinātas personas, būvniecības nozare pēc šī rādītāja bija pirmajā vietā starp visām nozarēm.
Fotogrāfijas no darba inspekcijas pārbaudītajiem objektiem būs apskatāmas mājas lapā www.building.lv
***
DARBA NELAIMES
• Šā gada četros mēnešos būvniecības nozarē izmeklēti 27 nelaimes gadījumi, no kuriem trīs bija smagi un viens letāls. Divi smagie nelaimes gadījumi ir saistīti ar nodarbināto krišanu no augstuma.
• 2011. gadā reģistrēti 134 nelaimes gadījumi darbā – 29 smagi un deviņi – letāli