Pastāvēs, kas pārmainīsies, - ar šiem latviešu dižgara Raiņa vārdiem Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda šodien atklāja Rīgā notiekošo konferenci par Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredzi.
SVF vadītāja savā uzrunā slavēja Latvijas veikumu pēdējos gados valsts ekonomikas sakārtošanā un norādīja uz trīs uzdevumiem, kas mūsu valstij vēl ir jāpaveic, proti, Latvijai ir jātiecas uz eiro ieviešanu, jāsekmē tautsaimniecības konkurētspēja, kā arī jāstrādā pie sociālās nevienlīdzības mazināšanas sabiedrībā.
Lagarda norādīja, ka Latvijai ir jātiecas uz mērķi pievienoties eirozonai un jāīsteno programma šī mērķa sasniegšanai.
SVF vadītāja atzīmēja, ka Latvijai un pārējām Baltijas valstīm ir jāturpina reformas konkurētspējas stiprināšanai, jāveicina darbaspēka aktivitāte. SVF vadītāja arī norādīja, ka ir būtiski salāgot izglītību un profesionālo apmācību ar tirgus prasībām.
Trešais būtiskais uzdevums Latvijai, pēc Lagardas domām, ir aktīvāks darbs sociālās kohēzijas nodrošināšanā. Patlaban ir novērojama liela ienākumu nevienlīdzība sabiedrībā - sakārtojot ienākumus skalā, tās augšējam "top 20" ir septiņas reizes lielāki ienākumi nekā apakšējiem 20%, norādīja SVF vadītāja.
Lagarda rezumēja, ka, īstenojot starptautiskā aizdevuma programmu, Latvija ir parādījusi, ka var būt spēcīga un disciplinēta valsts.
SVF ir lepns būt par daļu no šī veiksmes stāsta, teica Lagarda. Vērtējot Latvijā īstenotās starptautisko aizdevēju programmas sekmes pēdējo trīs gadu laikā, Lagarda atzina, ka tas bija grūts, bet sekmīgs ceļojums.
Savā uzrunā SVF vadītāja raksturoja, cik slikta bija Latvijas situācija pēc ekonomikas pārkaršanas, kad mūsu valsts vērsās pēc palīdzības pie starptautiskajiem aizdevējiem. Ekonomika pārkaršanas laikā bija izgājusi ārpus kontroles, Latvija bija zaudējusi piektdaļu no savas ekonomikas jaudas, valstī sāka augt nabadzība un bezdarbs. Situācija bija slikta un nopietna, vērtēja SVF vadītāja, atzīmējot, ka arī pārējās Baltijas valstis piedzīvoja grūtus laikus.
Taču, īstenojot starptautisko aizdevumu programmu, Latvija spēja atgriezties pie spēcīgas izaugsmes, samazināja bezdarbu, kas gan vēl nav sarucis līdz pirmskrīzes līmenim - 6%. Latvija grūtā ceļā samazināja arī budžeta deficītu, atzīmēja Lagarda.
Piedzīvojot algu samazinājumu, mūsu ekonomika kļuvusi konkurētspējīga tirgos, vērtēja Lagarda.
SVF vadītāja norādīja, ka krīzes pārvarēšanas programma nebija tīra veiksme, tā nebija viegla recepte, bet gan tika īstenota stingra un noteikta politika. Bija īpaša kolektīva apņemšanās, lai izkļūtu no krīzes situācijas, raksturoja Lagarda, atzīmējot, ka bija stipra politiskā griba un pamata līmenī visi zināja, kas ir jādara situācijas pārvarēšanai.
"Latvija izlēma pārkost lodi - rīkoties stingri un ātri," teica SVF vadītāja un piebilda, ka sekmes šādai rīcībai bija neticami iespaidīgas.
Raksturojot krīzes pārvarēšanas ceļu, Lagarda atzīmēja, ka Latvijai bija skaidri zināms, kur ir izeja grūtību tunelim, jo tā galā ir gaisma un skaidrs mērķis - pievienošanās eirozonai.
Krīzes pārvarēšanas programma Latvijā arī parāda, kā spēcīgas valsts iekšējā apņemšanās iet roku rokā ar ārējo atbalstu, teica Lagarda, atzīmējot, ka ārvalstu partneri mūsu valstij piedāvāja atbalstu 7,5 miljardu eiro (5,25 miljardi latu) apmērā, ko visu gan Latvija neizmantoja.
Lagarda arī atzina, ka sākotnēji SVF nebija pārliecības par Latvijas izvēlēto ceļu, taču Eiropas partneri pārliecināja īstenot aizdevuma programmu bez mūsu valūtas devalvācijas.