2012.gadam izvirzītais valsts budžeta deficīta mērķis - 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - tiks ievērots, teikts šodien valdībā uzklausītajā ziņojumā par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2012.gada pirmajā ceturksnī.
Ziņojuma autors Finanšu ministrija norāda, ka šādu pieņēmumu ļauj izteikt tautsaimniecības attīstība gada pirmajā ceturksnī.
Gada pirmajā ceturksnī kopbudžeta ieņēmumi turpināja pieaugt, kas nodrošināja būtisku budžeta deficīta samazināšanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Šogad pirmajos trīs mēnešos salīdzinājumā ar 2011.gada atbilstošo periodu pieauga gan nodokļu, gan nenodokļu ieņēmumi.
Valsts kases oficiālā mēneša pārskata dati par 2012.gada pirmo ceturksni liecina, ka konsolidētā kopbudžeta deficīts salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājās par 137,8 miljoniem latu un bija 43,9 miljoni latu.
Salīdzinot ar 2011.gada pirmo ceturksni, šā gada pirmajos trīs mēnešos valsts budžetā deficīts saruka par 121,7 miljoniem latu, savukārt pašvaldību budžetā pārpalikums palielinājās par 19,6 miljoniem latu.
Kopbudžeta ieņēmumu pieauguma temps šā gada pirmajā ceturksnī bija straujāks - par 181,6 miljoniem latu jeb 17%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Savukārt kopbudžeta izdevumi pieauga lēnāk - par 43,7 miljoniem latu jeb 3,5%.
Ziņojumā teikts, ka saskaņā ar šā gada valsts budžeta likumu maksimāli pieļaujamais valsts (centrālās valdības) parāda apjoms 2012.gada beigās ir noteikts 6,2 miljardu latu apmērā.
Centrālās valdības parāds gada pirmā ceturkšņa beigās veidoja 5,6 miljardus latu jeb 38% no IKP. 2012.gada pirmajā ceturksnī centrālās valdības parāds palielinājās par 403,9 miljoniem latu, kas ir izskaidrojams ar šā gada februārī veikto eiroobligāciju emisiju viena miljarda ASV dolāru (560 miljonu latu) apmērā.
Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru - 88% - veido ārējais parāds. Starptautiskajā aizņēmuma programmā uzņemto ārējā parāda saistību apjoms veido vairāk nekā pusi - 55% - no centrālās valdības parāda kopējā apjoma.
Centrālās valdības iekšējais parāds nominālvērtībā 2011.gada 31.decembrī bija 717,9 miljoni latu. 2012.gada pirmā ceturkšņa beigās tā apjoms bija 684,4 miljoni latu, veidojot 12% no kopējā centrālās valdības parāda apjoma. Valsts iekšējā parāda atmaksātajam apjomam pārsniedzot valsts iekšējā aizņēmuma apjomu, 2012.gada pirmajā ceturksnī iekšējais parāds ir samazinājies par 33,6 miljoniem latu.
Finansējums iekšējā finanšu tirgū tiek piesaistīts, organizējot regulāras valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas. 2012.gadā Valsts kase turpināja regulāras valsts vērtspapīru izsoles, piedāvājot investoriem gan īstermiņa, gan vidējā termiņa valsts vērtspapīrus. Sešu un 12 mēnešu parādzīmju izsoles Valsts kase rīkoja, lai galvenokārt nodrošinātu relatīvi lētus likviditātes resursus un uzturētu iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgu, kā arī nodrošinātu īstermiņa latu resursu aizņemšanās etalona regulāru aktualizēšanu tirgū. Savukārt, lai nodrošinātu institucionālajiem investoriem pietiekamu piedāvājumu ieguldīt valsts vērtspapīros, Valsts kase sāka piecu gadu obligāciju programmu.
Pieaugot investoru interesei par ieguldījumiem vidējā termiņa un ilgtermiņa valsts vērtspapīros, obligāciju īpatsvars valsts iekšējā parāda portfelī 2012.gada pirmajā ceturksnī turpināja pieaugt, ceturkšņa beigās sasniedzot 69% no kopējā apgrozībā esošā vērtspapīru apjoma. Šī tendence apliecina investoru uzticību valsts kredītspējai, teikts ziņojumā.
2012.gada pirmajā ceturksnī tika veiksmīgi emitētas piecu gadu obligācijas 30 miljonu latu apjomā ar vidējo svērto peļņas likmi pēdējā izsolē 4,114%, kopējam investoru pieprasījumam pēc šī termiņa obligācijām būtiski pārsniedzot izsolēs pārdoto apjomu. Īstermiņa - sešu un 12 mēnešu - parādzīmes tika emitētas 75 miljonu latu apjomā ar vidējo svērto peļņas likmi pēdējā izsolē 0,997% sešu mēnešu parādzīmēm un 1,583% 12 mēnešu parādzīmēm.
Ziņojumā par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu šā gada pirmajā ceturksnī analizēta arī ārējā ekonomiskā vide, Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstība, iedzīvotāju ienākumi un bezdarbs, nodokļu ieņēmumi, sociālā budžeta izpilde un citi jautājumi.
Valdībā uzklausītais ziņojums tiks iesniegts Saeimā.