Latvijas ekonomikas attīstības galvenais drauds ir darbaspēka pieejamība, kam jākļūst par centrālo jautājumu topošajā Nacionālās attīstības plānā - tā uzskata Ekonomistu Apvienības 2010 biedri, diskutējot par šo tēmu ar Ekonomikas ministru Danielu Pavļutu.
Jau pašlaik vairākās industrijās sāk iestāties kvalificēta darbaspēka trūkums un, pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, ap 2017. gadu situācija jau kļūs kritiska. Ekonomikas ministrs atzina, ka darbaspēka pieejamībai pašlaik tiek pievērsta nepietiekama vērība - šis jautājums skaidri jāatspoguļo topošajā Nacionālās attīstības plānā, lai panāktu politiķu un sabiedrības vienprātību problēmas risināšanā. Ja tā nenotiks, jau drīzumā sagaidāma nekontrolēta imigrācija ar neparedzamām sekām.
Pēc ministra domām, industriālā politika ir iespēja, kā uzturēt izaugsmi Latvijas ekonomikā, taču tad ir nepieciešams ievērojams ekonomiski aktīvu iedzīvotāju pieplūdums. Pastāv vairākas teorētiskas iespējas, kā to nodrošināt - piemēram, ja demogrāfiskā situācija uzlabojas, Latvija iegūst vietējo darbaspēku, bet iztrūkumu kompensē, piesaistot imigrantus. Taču iespējams, ka jāsāk ar imigrāciju, kas sākotnēji palīdzētu nodrošināt pietiekamu ekonomisko izaugsmi, lai atgrieztos aizbraukušie iedzīvotāji. Vienlaikus būtu jākāpina sabiedrības kopējais nodarbinātības līmenis, kas nozīmē senioru potenciāla izmantošanu. Tomēr Pavļuts atzina, ka maz ticams par šādu scenāriju pilnīgu izdošanos. Ar produktivitātes celšanu vien arī nepietiks, tāpēc nekavējoties ir jāmeklē radikāli risinājumi.
Ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka darbaspēka problēma ir tik samilzusi, ka "sperot sīkus solīšus, ratus mēs vairs nevaram noķert". Situāciju var uzlabot vien nozīmīgas pārmaiņas un, viņaprāt, industriālā politika, kas maina motivāciju uzņēmumu vidē, ir būtisks solis pareizajā virzienā.