Valsts iestādes neizbēgs no "radio klausīšanās licenču" iegādes, raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Pēc Kultūras ministrijas (KM) domām, uz valsts sektoru un privāto sektoru publiskā izpildījuma jautājumā ir attiecināmi vienoti kritēriji. Tādējādi attiecībā uz atsevišķām valsts iestādēm, arī Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kura darbinieki klausās mūziku, pēc KM Juridiskās nodaļas juriskonsulta autortiesību jautājumos Riharda Gulbja domām, nav pamatoti paredzēt izņēmumus minēto kritēriju piemērošanā.
VID Sabiedrisko attiecību daļa skaidru atbildi par to, vai ir paredzēts iegādāties minētās licences, nevarēja sniegt, jo VID juristi vēlas precizēt un iegūt papildu skaidrojumu par attiecīgo normu piemērošanu no KM juristiem.
Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) jau apzinājusi esošo situāciju, un Rīgas Motormuzejs, kurš ir CSDD struktūrvienība un kur mūzika tiek atskaņota apmeklētāju zālē, šādu licenci jau ir iegādājies, informēja CSDD Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors. Savukārt citās CSDD klientu apkalpošanas telpās mūzika netiek atskaņota.
"Klientu apkalpošanas telpās ir izvietoti informatīvie ekrāni, uz kuriem tiek rādīti informatīvie materiāli par ceļu satiksmes drošību un CSDD sniegtajiem pakalpojumiem," akcentēja Aizpors.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) jautājumu par mūzikas klausīšanos vispār neapskatīja. "Mūsu pozīcija ir tāda, ka VSAA klientu apkalpošanas vietās nav nepieciešama fona mūzika, jo klientu apkalpošanas centros darbiniekiem ir jāstrādā precīzi un mūzikas klausīšanās varētu novērst viņu uzmanību," laikrakstam skaidroja VSAA preses sekretāre Edīte Olupe.
"Pašreiz praksē pastāv neskaidrība, kas spēkā esošajā regulējumā saprotams ar "ierastā ģimenes loka" jēdzienu, jo Latvijā minētajā jautājumā nav nostiprinājusies tiesu prakse. Tādējādi ir apgrūtināta publiskā izpildījuma nošķiršana no privātā personu lokā veiktas mūzikas atskaņošanas," novērojis Gulbis.
Lai mazinātu neskaidrību par to, kuros gadījumos ir konstatējams publiskais izpildījums, KM Autortiesību likuma izvērtēšanai un nepieciešamo grozījumu izstrādei izveidotās darba grupas ietvaros ir rosinājusi precizēt Autortiesību likumā ietverto publiskā izpildījuma definīciju. Līdz minētās definīcijas precizēšanai Autortiesību likumā atlīdzība par publisko izpildījumu, ministrijas ieskatā, nebūtu jāiekasē gadījumos, kad, ņemot vērā pašreiz spēkā esošo regulējumu, pastāv šaubas par tādas iekasēšanas pamatotību.
Pēc KM domām, lai mūzikas izpildījumu atzītu par publisku, tam jāatbilst vismaz šādiem priekšnosacījumiem. Pirmkārt, izpildījums ir adresēts vairākām personām. Otrkārt, minētajām personām savā starpā vai attiecībā pret publiskā izpildījuma veicēju nav personisku attiecību. Personiskas attiecības konstatējamas, piemēram, starp tuviem radiniekiem, draugiem un paziņām, skaidroja Gulbis, vēršot uzmanību, ka konkrētu strīdu gadījumu izšķiršana par to, vai ir konstatējams publiskais izpildījums, ir tiesas kompetencē.