Privātie uzņēmēji sola vērsties tiesā, ja viņiem liks segt Latvijas Pasta (LP) zaudējumus, raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Valdībā pieņemtie grozījumi Pasta likumā liecina, ka universālā pasta pakalpojuma (UPP) nodrošināšanai tiks veidots fonds, kurā iemaksas veiks visi pasta komersanti, kuri sniegs UPP pielīdzināmus pakalpojumus. UPP sniedzējam visā Latvijas teritorijā jānodrošina iekšzemes un pārrobežu pasta sūtījumu (vēstuļu līdz diviem kilogramiem un pasta paku līdz 20 kilogramiem) savākšana un piegāde.
Patlaban šos pakalpojumus sniedz tikai LP, kas norāda, ka šis pienākums rada uzņēmumam zaudējumus.
Par UPP sniedzēju arī nākamgad, visticamāk, tiks atzīts LP, jo tam vienīgajam ir tik plaša infrastruktūra, taču jaunveidojamā fondā varētu būt jāveic iemaksas vēl vismaz diviem uzņēmumiem - "PostService" un "Abonēšanas centram Diena". Cik lielas šīs iemaksas varētu būt, pagaidām nav vēl precīzi zināms, bet, pēc pašreizējām aplēsēm, iemaksas varētu sasniegt 30% no šo uzņēmumu apgrozījuma.
Satiksmes ministrijas pārstāvji noliedz, ka 2013.gadā paredzētā pasta tirgus liberalizācija notiks uz kādu konkrētu uzņēmumu rēķina, tieši otrādi - pārējie tirgus dalībnieki būšot privileģētā stāvoklī, jo tiem nebūs jāpilda tās kvalitātes saistības, kas LP, nodrošinot pasta tīkla piekļuves punktus. Pieredze ar pasta tirgus liberalizāciju Eiropā ir dažāda, tāpat kā pasta uzņēmumu darbība - ne visur tie, līdzīgi kā Latvijā, strādā ar zaudējumiem, taču, ja tādi UPP ietvaros rodas, tos kompensē vai nu no valsts budžeta, vai no speciāla fonda.
Pirms ieviest jaunu nodevu, lai segtu LP zaudējumus uz citu tirgus dalībnieku rēķina, jātiek skaidrībā, kāpēc LP - atšķirībā no igauņu un leišu valsts pasta kompānijām - strādā ar zaudējumiem, "PostService" viedokli pauž valdes locekle Nadežda Razumova. Viņa arī nesaprot, kāpēc privātām pasta kompānijām vajadzētu kompensēt LP zaudējumus, lai uzturētu to pie dzīvības, jo Eiropas direktīva piedāvā vairākus zaudējumu finansēšanas variantus.
"Šāds regulējums, kur LP zaudējumi jākompensē atsevišķiem komersantiem, pirms ir noticis konkurss par piemērotāko un efektīvāko UPP sniedzēju, ir pasta pakalpojumu tirgu kropļojošs un veicina negodīgu konkurenci," uzskata uzņēmēja.
Viņa neredz pamatojumu prasībai vēstules, bandroles un avīzes piegādāt visā Latvijā par vienu cenu, tāpēc ka pirmās nepieciešamības precēm cenas dažādās vietās ir atšķirīgas, jo atšķiras piegādes izdevumi. "PostService" uzskata jauno pasta nodevu - iemaksas kompensāciju fondā - par pretlikumīgu, neatbilstošu konstitūcijai un veselajam saprātam.
"To mūsu kompānija nemaksās," brīdina Razumova, solot vērsties Satversmes tiesā un Eiropas institūcijās, lai aizstāvētu savu pozīciju. Līdzīgi rīkoties sola arī "Abonēšanas centra Diena" valdes priekšsēdētājs Valters Streļuks.
"Iznāk, ka valsts uzliek atbildību par sev piederoša uzņēmuma kompensēšanu uz komersantiem, kuri nemaz nevar kontrolēt vai uzraudzīt LP produktivitāti vai rentabilitāti. LP var strādāt, kā grib, mums ar viņu būs jākonkurē un vēl jāsedz LP zaudējumi ar procentuāliem maksājumiem no sava apgrozījuma. Tas ir pret jebkādiem brīvas konkurences principiem," akcentē Streļuks, piebilstot, ka sistēma, uz kuras pamata LP aprēķina savus zaudējumus, arī tagad neesot pārskatāma.
Arī laikrakstam neizdevās no LP uzzināt, kādus zaudējumus LP varētu ciest 2013.gadā no tirgus liberalizācijas vai no abonētās preses izplatīšanas nākamajos gados. Taču kopumā 2010.gadā LP strādāja ar 600 000 latu zaudējumiem, kas ir četras reizes lielāki nekā zaudējumi 2009.gadā. 2008.gadā LP zaudējumi bija 3,66 miljoni latu, 2007.gadā LP zaudējumi sasniedza 14,03 miljonus latu, bet 2006.gadā - 4,87 miljonus latu. 2011.gada rezultāti vēl nav zināmi, lai gan koncerna vadība iepriekš solījusi, ka uzņēmums varētu būt strādājis ar nelielu peļņu.
Igaunijā tirgus liberalizācijai pasta pakalpojumu jomā ir jau trīs gadi, jo tirgus tika atvērts 2009.gada 1.aprīlī, norāda "Eesti Post" (EP) vadītājs Āvo Kermass. UPP sniegšanai tika izsniegta tikai viena licence - EP, kas 100% piederēja valstij un kam vienīgajam bija pasta nodaļu tīkls visā Igaunijā. No 2009.gada tika ieviests kompensāciju mehānisms, kuru finansē visi tirgus dalībnieki, lai segtu UPP izmaksas, lai gan realitātē iemaksas par katru EP nosūtīto vēstuli 15 eirocentu (10,5 santīmu) apmērā veic tikai viens uzņēmums - "Express Post", saka Kermass.
EP pārstāve Inge Sudera norāda uz vairākiem jautājumiem, kas bija jārisina tirgus atvēršanas laikā: grūtības ar pasta tirgus dalībnieka definēšanu; tā kā pasta tirgus strauji rūk, vai kompensāciju mehānisms spēs segt UPP izmaksas; tāpat bija grūtības interpretēt to, kas ir un kas nav UPP likumā un reālajā dzīvē.
Katru gadu vēstuļu nosūtīšana samazinās par 10%, novērojis Kermass. Taču viņš aicina nebaidīties no tirgus liberalizācijas. EP gadījumā tas licis uzņēmumam strādāt efektīvāk, tā ka patlaban nekādas subsīdijas no valsts nav nepieciešamas. Galvenais, viņaprāt, ir, lai regulators pietiekami sekotu līdzi tam, ka netiek iekļautas nepamatotas izmaksas.
Pērn EP ienākumi bijuši 47,6 miljoni eiro (33,32 miljoni latu), bet neto peļņa - 1,2 miljoni eiro (0,84 miljoni latu), liecina uzņēmuma neauditētie dati. Saskaņā ar likumu valstij publiskā konkursā jāizvēlas UPP sniedzējs. EP to turpinās veikt līdz 2016.gadam.
Lietuvā pasta tirgus tiks liberalizēts no nākamā gada, norāda "Lietuvos paštas" (LTP) Tirgus nodaļas vadītājs Arūns Venckavičs. Nekādas lielas izmaiņas nav gaidāmas. Pēdējos gados Lietuvas pasts konkurē ar 70 citiem uzņēmumiem, galvenokārt pilsētās. Saskaņā ar Pasta likumu par zaudējumiem, kas radušies LTP par UPP sniegšanu, uzņēmums var prasīt kompensāciju no valsts. Valsts uzticējusi LTP arī pasta piegādi attālākajos lauku rajonos, kas LTP gadiem nesusi zaudējumus. Piemēram, 2010.gadā tie bija 7,41 miljoni eiro (5,19 miljoni latu), bet pērn tie varētu sasniegt 4,92 miljonus eiro (3,44 miljonus latu). Šos zaudējumus kompensēs valsts.