Arī pēc šodien notikušās Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) sarunas ar starptautisko aizdevēju pēcprogrammas uzraudzības misijas pārstāvjiem valdības vadītājs solīja mazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).
"Pašreiz attiecībā uz nodokļu politikas plāniem virzāmies uz priekšu," žurnālistiem apliecināja Dombrovskis.
Aizdevēju pēcuzraudzības misijas pārstāvis Marks Grifits norādīja, ka par nodokļu samazinājumiem valdībai jālemj, spriežot par ikgadējo budžetu. Viņš pauda atbalstu darba spēka nodokļu samazināšanai. Arī PVN mazināšana, pēc viņa vārdiem, var šķist pievilcīga, jo PVN būtiski paaugstināts krīzes laikā un ir zemāks Latvijas kaimiņvalstīs, taču tas var celt patēriņu.
Dombrovskis sacīja, ka informējis misijas pārstāvjus par ekonomisko situāciju Latvijā un tālākajiem soļiem fiskālajā politikā. Pēcuzraudzības misija informēta par Latvijas budžeta deficīta mērķiem - koriģēto šā gada budžeta deficīta prognozi no 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) uz 2,1% no IKP, bet nākamā gada budžeta deficīta prognoze patlaban ir 1,4% no IKP.
Jau ziņots, ka valdība šodien lems par IIN un PVN likmju samazināšanu. Koalīcija vienojusies no šā gada 1.jūlija PVN likmi samazināt par vienu procentpunktu no pašreizējiem 22% uz 21%, savukārt IIN likme nākamo trīs gadu laikā tiks samazināta par pieciem procentpunktiem - no pašreizējiem 25% līdz 20%.
Kā ziņots, starptautisko aizdevēju pēcuzraudzības misija ieradusies, lai ar Latvijas pārstāvjiem pārrunātu virkni aktuālo jautājumu, tostarp vērtētu pēdējās vienošanās izpildi, virzību uz eirozonu un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes atjaunošanas pasākumus, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.
Misijā ir pārstāvji no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK), Pasaules Bankas, kā arī Zviedrijas Finanšu ministrijas. Kā teica Jarockis, šī aizdevēju vizīte pēc būtības neatšķiras no tām, kas notikušas aizdevēju programmas laikā. Tās darba kārtībā ir tikšanās ar FM, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadību un ekspertiem, kā arī dažādu nozaru ministriju - Ekonomikas, Labklājības, Veselības, Izglītības un zinātnes, Satiksmes ministrijas - vadību un ekspertiem.
Šādas misijas turpināsies divas trīs reizes gadā, kamēr Latvija būs atmaksājusi 75% no aizdevuma 4,4 miljardu eiro (3,08 miljardu latu) apmērā.
Viens no apspriežamajiem jautājumiem ir pēdējā vienošanās dokumentā ar aizdevējiem iekļauto apņemšanos izpilde. Kā piemēru Jarockis minēja lielākas vērības pievēršanu publiskajam sektoram. Aizdevēji vērtē, kā turpinās strukturālās reformas, kas notiek ar publiskajām finansēm, kā pildās budžeta ieņēmumu prognozes un kā ieņēmumi tiek tērēti. Viņi pievērš uzmanību arī tam, kā Latvijas pieturas pie apņemšanās ievērot budžeta deficītu.
Vēl viens aspekts ir Konverģences programma. Ņemot vērā Latvijas valdības apņemšanos 2014.gadā ieviest eiro, tiek vērtēta arī Māstrihtas kritēriju izpilde, īpaši inflācijas kritērijs, jo tas sagādājis problēmas iepriekš un ir aktuāls arī patlaban. Misija arī vērtē, kādi pasākumi tiek īstenoti un plānoti ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai.
Kā teica Jarockis, aizdevēji vēlas redzēt, kā Latvija pilda apņemšanos ievērot stingru fiskālo disciplīnu un vai neesam novirzījušies no ceļa.
Pagājušajā nedēļā aizdevēju pārstāvji ar valsts amatpersonām apsprieda reģionālās attīstības jautājumus, kā arī apmeklēja Kuivižu ostu un Salacgrīvas pašvaldības realizētos Eiropas Savienības fondu projektus.
Kā ziņots, šogad kopumā ir paredzētas divas SVF un EK pārstāvju vizītes. Par aizdevuma programmas slēgšanu Latvijai SVF valde lēma 2011.gada 21.decembrī, bet Latvijas starptautiskā aizdevuma programmas ar Eiropas Savienību termiņš formāli noslēdzās šā gada 20.janvārī.
Programmā Latvija kopumā ir izmantojusi 4,4 miljardus eiro jeb trīs miljardus latu no SVF, EK un Pasaules Bankas aizdevumiem laika posmā no 2008.gada 23.decembra, kad SVF valde apstiprināja pirmo aizdevuma daļu.