Latvijas eksporta tirgu galvgalī ir strauji ielauzusies un nostiprinājusies Polija - jau vairākus mēnešus uz to Latvija eksportē apmēram tikpat, cik uz Vāciju, vērtē "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Četros no pieciem Latvijas lielākajiem tirgiem izaugsmes temps par vairākiem procentpunktiem pārsniedz Eiropas vidējo, atzīmē eksperts.
Marts vispār mēdz būt labvēlīgs eksportētājiem, un arī šogad tas nelika vilties, eksportam pieaugot par 11,6%, norāda Strautiņš, secinot: acīmredzot tirgus daļu pieaugums citās valstīs ir turpinājis, līdzīgi kā iepriekšējos krīzes pārvarēšanas perioda gados. Palīdz arī samērā noturīgie izaugsmes rādītāji šajās zemēs.
Labos eksporta rezultātus palīdz nodrošināt arī investīcijas. Strautiņa vērtējumā, neliela loma marta labajos rezultātos bijusi veiksmei, sakrītot vairāku nozīmīgu nozaru eksporta apjomu "pīķiem".
Pēc īslaicīgas nokrišanas trešajā vietā galveno eksporta produktu topā, koksnes ražotāji ir sasparojušies, mēneša laikā palielinot apjomu par 26,8%. Ar to ir sasniegts lielākais koksnes produktu eksporta līmenis līdz šim, "par skaidas tiesu" atpaliekot no 100 miljonu latu sliekšņa.
Kā atzīmē eksperts, prieks arī par to, ka dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports pirmo reizi pārsniedzis 20 miljonus latu, šī nozare ir un būs ļoti svarīga izaugsmes virzītāja.
Farmācijas produktu eksporta kritums gada griezumā par 30,7% atspoguļo reeksporta sarukumu un pagājušā gada lielo apjomu martā, attiecīgā Latvijas rūpniecības nozare attīstās normāli, vērtē Strautiņš.
Pretēji it kā notiekošam kritumam ražošanā vieglās rūpniecības produktu eksports kāpj, kas liek atcerēties nozares ilgstošās domstarpības ar ekonomisko norišu teorētiķiem par tās atspoguļojumu.
Strautiņa ieskatā, signāli par tuvāko nākotni ir jaukti, bet kopaina noteikti nav slikta. Jauno pasūtījumu indekss šogad turpinājis augt, martā kāpums gada griezumā bija pat par 27%. Pretēji tam, ko liktu domāt Latvijas kā atkal jau straujāk augošās Eiropas ekonomikas statuss, lielākā "vilkme" nāk tieši no eksporta puses.
Nelielas bažas rada aprīļa rūpniecības konfidences indekss, kas nokrities no -2,6 līdz -6 punktiem, bet tas ir līmenis, ap kuru šis indekss svārstījās pagājušajā vasarā, kas bija visnotaļ veiksmīgs periods. Turklāt tas ir virs vēsturiski vidējā -8,7%, atzīmē eksperts, piebilstot, ka Latvijas rūpnieki ir ļoti piesardzīgi ļaudis.
Ārējās preču tirdzniecības deficīts jau piekto mēnesi pēc kārtas gandrīz nemainās, svārstoties ap 150 miljoniem latu.
Nekādi eksporta veicināšanas pasākumi Latviju par tirdzniecības pārpalikuma valsti pārskatāmā nākotnē nepadarīs, jo jebkurš eksporta pieaugums diezgan ātri novedīs pie patēriņa un investīciju, līdz ar to arī importa pieauguma, komentē Strautiņš.
Viņš atzīmē, ka importa pārsvaru veicina arī Eiropas Savienības fondu naudas ieplūšana.
"Bieži piesaucot ārējās tirdzniecības deficītu kā problēmu, sabiedrībā netiek novērtēts, cik lielā mērā tirdzniecības bilance, cēloņsakarību aspektā runājot, ir atspoguļojums plūsmām maksājumu bilances finanšu kontā. Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijai pozitīva tirdzniecības bilance bijusi tikai periodos, kad notikusi kapitāla bēgšana, kas diez vai ir kaut kas apsveicams," norāda eksperts.
Viņa ieskatā, tālākā nākotnē tirdzniecības bilance varētu kļūt pozitīva, ja novecojošā Latvijas sabiedrība sāks pastiprināti veidot uzkrājumus, nodrošinoties ar aktīviem valstīs ar salīdzinoši labāku demogrāfisko perspektīvu. Tā būtu tiešām prātīga rīcība, daļu no jau notiekošā ienākumu kāpuma šim mērķim noteikti vajadzētu novirzīt, aicina Strautiņš.
Kā ziņots, šā gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība palielinājās par 15,6%, sasniedzot 3,454 miljardus latu salīdzinājumā ar pirmo ceturksni pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Tai skaitā eksporta apjoms bija 1,5 miljardi latu, kas ir par 13% jeb 172,9 miljoniem latu vairāk, bet importa apjoms veidoja 1,952 miljardus latu - par 17,7% jeb 293,9 miljoniem latu vairāk nekā pirms gada.
Martā nozīmīgākā daļa, 69,8%, Latvijas eksportā bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm - 15,4%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva - 14,2% no eksporta kopapjoma, Igaunija - 14%, Krievija - 11,2%, Vācija - 8,1%, Polija - 7,1%.
Nozīmīgākā daļa, 76%, Latvijas importā martā bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm - 16,8%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva - 19% no importa kopapjoma, Vācija - 11,6%, Krievija - 11,5%, Polija - 8,4%, Igaunija - 7,1%.