Sabiedrības informēšanas kampaņa par eiro ieviešanu izmaksās 1,4 miljonus latu

Sabiedrības informēšanas kampaņai par eiro ieviešanu Latvijā ir paredzēts viens eiro (70 santīmi) uz iedzīvotāju, līdz ar to Latvijā komunikācijas budžets šim mērķim ir 1,4 miljoni latu, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Latvijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone.

Viņa stāstīja, ka informēšanas stratēģija par eiro ieviešanu Latvijā ir iedalīta trīs posmos - sagatavošanas, intensīvajā un noslēguma.

Sagatavošanas posms ir sācies jau šā gada sākumā, pirmkārt, ar plānošanas darbiem un ar atsevišķām aktivitātēm plašsaziņas līdzekļos, pamazām arī aktualizējot mājaslapu "eiro.lv", tāpat tiek plānotas apmācības, semināri utt.

"Šis posms ilgs līdz 2013.gada vidum, kad sekos intensīvais periods - tas ilgs pusgadu. Noslēguma posms arī būs aptuveni pusgadu, lai veiktu aptaujas un noskaidrotu sabiedrības viedokli," skaidroja Latvijas eiro projekta vadītāja.

Pēc viņas sacītā, intensīvajā posmā aktīvāk informēs par eiro ieviešanu, un šajā periodā tiks rīkoti atbilstoši iepirkumu konkursi, lai noskaidrotu, kas īstenos plašu informatīvo kampaņu, jo jau tagad esot redzams, ka tikai ar eiro projekta saviem resursiem to paveikt nevarēs.

Komunikācijas stratēģija paredz ne tika visas sabiedrības informēšanas kampaņu, bet arī uzņēmēju. "Plānojam uzņēmējus informēt gan par izmaiņām grāmatvedībā, gan kasieru darbā utt. Šī informēšanas kampaņa notiks sadarbībā ar nozaru asociācijām. Šajā ziņā arī lielu atbalstu sniegs Ekonomikas ministrija, kas eiro projektā vada nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupu. Plānota uzņēmēju informēšana arī reģionos, rīkojot seminārus utt. Informēšana jau pakāpeniski norit, bet ne tik lielā intensitātē, kā tas notiks nākamgad. Protams, ka informatīvā kampaņa arī tiks nodrošināta dažādos masu medijos, orientējot to dažādām mērķauditorijām," skaidroja Kalsone.

Jau ziņots, ka Kalsone Latvijas eiro projekta vadītājas amatā stājās šā gada 12.martā. Pirms tam Kalsone bija analītiķe Latvijas Bankā.

Eiro projekta vadītāja pienākumos ietilps izstrādāt stratēģiju un rīcības plānu eiro ieviešanai, koordinēt eiro ieviešanas procesā iesaistīto darba grupu savstarpējo sadarbību, kā arī sagatavot pasākumu īstenošanai nepieciešamo finanšu plānu. Tāpat arī pārstāvēt Latvijas intereses un informēt par Eiro ieviešanas projekta gaitu Eiropas Komisiju un tās institūcijas, veikt citu dalībvalstu eiro ieviešanas pieredzes detalizētu izpēti, regulāri nodrošināt sabiedrības informēšanu par eiro ieviešanas jautājumiem un citi pienākumi.

Latvija kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti 2004.gada 1.maijā, pamatojoties uz sabiedrības balsojumu referendumā. Iestāšanās līgums ES paredz arī to, ka Latvijā tiks ieviests eiro. Taču, lai eiro ieviestu, Latvijai ir jāatbilst vairākiem ekonomiskiem kritērijiem, ko 1992.gadā Māstrihtā noslēgtajā līgumā noteikušas ES dalībvalstis.

Māstrihtas kritēriji paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (Latvijā 2011.gadā tas bija 3,5% no IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP (Latvijā pērn - 44,7% no IKP), ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās procentu likmes ir viszemākās, un inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā (Latvijas gada vidējā inflācija šā gada martā bija 4,2%).

Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā pašlaik ir 2014.gada 1.janvāris.

Ekonomika

Latvija pēc būtības atbalsta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas pilnveidošanu Eiropas Savienībā (ES), īpaši uzsverot, ka PVN sistēmai jābūt pēc iespējas vienkāršākai, konkurenci neietekmējošai un atbilstošai mūsdienām, kā arī izturīgai pret PVN krāpšanu, vēsta Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Svarīgākais