Ventspils brīvostā kravu apgrozījums aprīlī palielinājies par 27%

2012.gada aprīlī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā nedaudz pārsniedza 3,3 miljonus tonnu, kas ir lielākais kravu apjoms šogad un turpina kravu apgrozījuma pieauguma tendenci Ventspils ostā.

Pirmajos četros mēnešos kravu apgrozījums Ventspils brīvostā palielinājies par 21% salīdzinājumā ar šo laika posmu pirms gada, pārsniedzot 11,8 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Aprīlis Ventspils brīvostā ir bijis šī gada veiksmīgākais mēnesis, kad pārkrauts visvairāk – 3,3 miljoni tonnu. Tas ir par gandrīz 700 tūkstošiem tonnu jeb 27% vairāk nekā pagājušā gada aprīlī. Šī gada pirmajos četros mēnešos Ventspils brīvostā pārkrauti vairāk kā 11,8 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2 miljoniem tonnu jeb 21% vairāk nekā pirms gada un par 2,8 miljoniem tonnu jeb 32% pārsniedz šogad plānoto apjomu.

„Plānotā kravu apgrozījuma pārsniegums par 2,8 miljoniem tonnu ir ļoti labs ostas termināļu darbības rādītājs. Katra kravas tonna nozīmē reālus ieņēmumus gan termināļu maksāto nodokļu veidā valsts un pašvaldības budžetā, gan brīvostas pārvaldei, kuri tālāk tiek guldīti attīstībā,” uzsver A.Lembergs. Jau ziņots, ka šogad Ventspils brīvostas pārvalde ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu turpinās uzlabot ostas un līdz ar to visas pilsētas infrastruktūru, rekonstruējot pievadceļus brīvostas termināļiem un industriālajām zonām. Tāpat tiks uzsākta jauna sauskravu termināļa būvniecība, kas dos iespēju paplašināt pieejamās platības un darbību esošajam koksnes pārkraušanas terminālim, kā arī ģenerālo kravu terminālim

Četros mēnešos visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti – 6,5 miljoni tonnu, kas ir par 27% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm – 3,3 miljoni tonnu, kas nozīmē palielinājumu par 89% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Trešais lielākais kravu veids bija Ro-Ro kravas - 607 tūkstoši tonnu, kas ir par 12% vairāk nekā pirms gada.

Lielākais kravu pieaugums no Ventspils brīvostas termināļiem bija SIA „Ventspils Nafta termināls” – par 24%, AS „Baltic Coal Terminal” – par 56%, AS „Ventspils tirdzniecības osta” – par 42%, un AS „Ventbunkers” – par 32%.

Ekonomika

Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes aprēķinus par Latvijas makroekonomiskajiem radītājiem tuvākajos gados papildināja Ojārs Kehris - M. Kazāka nominālais priekšnieks “Ekonomistu apvienībā 2010".

Svarīgākais