Tikai 4% Latvijas iedzīvotāju būtu pilnīgi noteikti gatavi maksāt nedaudz vairāk, ja elektroenerģija tiktu iegūta no dabai draudzīgiem resursiem, secināts "GfK Custom Research Baltic" un biznesa portāla "Nozare.lv" pētījumā.
Tikmēr lielākā daļa Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju, un vairāk kā 40% Lietuvas respondentu pauduši viedokli, ka nebūtu gatavi maksāt nedaudz vairāk par elektroenerģiju arī tad, ja zinātu, ka tā pilnībā iegūta no tādiem atjaunojamiem resursiem kā ūdens, vējš, saule vai biomasa.
Pētījums ļauj secināt, ka nedaudz zaļāk domājoši ir lietuvieši, no kuriem 9% pilnīgi noteikti būtu ar mieru maksāt vairāk dabai draudzīgākas enerģijas vārdā, savukārt Igaunijā tikai 4% respondentu.
"Viens no valsts stratēģiskajiem virzieniem ir samazināt atkarību no dabasgāzes un diversificēt enerģijas ražošanas avotus," skaidro biznesa portāla Nozare.lv enerģētikas nodaļas redaktore Elizabete Rutule.
"Kā apliecina šis pētījums, arī Latvijas iedzīvotāji atbalsta alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu. Tiesa, viņi enerģijas zaļuma vārdā nav gatavi tērēt vairāk līdzekļu. Tuvākā laika izaicinājums valstij ir atrast atbalsta mehānismus, ar kuru palīdzību atjaunojamās enerģijas ražošanu balstīt uz biznesa principiem un vienlaikus pārlieku nesadārdzināt iedzīvotājiem."
Turklāt pētījums atklāj, ka lielākā daļa - 80 % Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka tieši valstij ir jāuzņemas vadošā loma dabai draudzīgākas enerģijas ražošanas veicināšanā un jāsniedz lielākais atbalsts tās ražošanā. Tikai pavisam neliela daļa - 12% Latvijas, 14 % Igaunijas un 7% Lietuvas respondentu atzinuši, ka enerģijas ražošanai būtu jābalstās uz tirgus principiem un valstij atbalsts nepavisam nebūtu jāsniedz.
Analizējot pētījuma rezultātus, GfK Baltic klientu servisa direktore Māra Tauriņa skaidro, ka, "lai arī Baltijas iedzīvotāji nav gatavi segt lielākas enerģijas izmaksas no saviem budžetiem, tomēr pozitīvi raugās tieši uz vēja enerģijas ieguvi Baltijā, atbalstot domu par ģeneratoru parka uzstādīšanu savu mājokļu tuvumā. Tauriņa pauda cerību, ka šādas alternatīvas enerģijas uzņēmējdarbības attīstību nekavēs iedzīvotāju attieksme un nevēlēšanās savas pašvaldības teritorijā pieļaut alternatīvās vēja enerģijas investoru ienākšanu.
Vairāk nekā puse Baltijas iedzīvotāju atzinuši, ka piekristu vēja ģeneratoru parka uzstādīšanai savas mājvietas tuvumā. Latvijas iedzīvotāji šajā jautājumā ir noskaņoti vispozitīvāk - 59% teiktu "jā", 30% neatbalstītu vēja ģeneratoru izvietošanu, savukārt 12% respondentu atzinuši, ka grūti pateikt, kāda varētu būtu viņu izvēle.
Pētījums tika veikts šā gada aprīlī, interneta vidē aptaujājot 1069 respondentus Latvijā, 1059 cilvēkus Lietuvā un 1010 Igaunijas iedzīvotāju, vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Tāpat pētījumā tika noskaidrota cilvēku uzticība dažādām elektroenerģijas ražošanas un piegādes nozarēm Baltijā un tas, cik liels ir respondentu atbalsts alternatīviem elektroenerģijas ieguves viediem.
Par GfK Baltic: GfK Custom Research Baltic ir starptautisks GfK grupas uzņēmums, kura galvenās darbības sfēras ir tirgus un socioloģisko pētījuma veikšana (datu vākšana, apstrāde, analīze un konsultācijas) Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Papildu informācija: