Apkopojot publiski pieejamo informāciju, pašvaldību zaudējumi Latvijas Krājbankas dēļ varētu būt mērāmi vairākos desmitos miljonu latu. Jau publiski ir izskanējušas bažas par Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora SIA KPMG Baltics nesaimniecisko rīcību, kā arī apgalvojumi, ka līdzekļus izdosies atgūt vien Valsts noguldījumu garantiju fondam.
Atbilstoši portāla Pietiek.com publicētajam Latvijas Krājbankas kreditoru sarakstam, šajā bankā savus līdzekļus noguldījušas vismaz 32 pašvaldības par kopējo summu vairāk nekā 3,9 miljoni latu un Rīgas domes Finanšu departaments - vairāk nekā 10 miljonus latu. Tādējādi, neskaitot Rīgas domi, pašvaldību vidū lielākie zaudēji varētu būt Kārsavas novada pašvaldība, Dagdas novada pašvaldība, Ludzas novada pašvaldība, Salacgrīvas novada dome un Ventspils pilsētas dome.
Ja publiski nopludinātie dati ir pareizi, tad Latvijas Krājbankā ir noguldīti arī vismaz 35 valsts vai pašvaldību uzņēmumu, tai skaitā skolu un slimnīcu, līdzekļi, kas kopumā veido vairāk nekā 41 miljonu latu.
Savukārt starp valsts un pašvaldību uzņēmumiem lielākie zaudētāji varētu būt VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, AS Latvijas Valsts meži, Privatizācijas aģentūra, Lauku attīstības fonds un VSIA Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, VSIA Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs, VAS Latvijas Loto, RP SIA Rīgas Satiksme, Rīgas Tehniskā universitāte, VAS Latvijas Gaisa satiksmes, SIA Latvijas Garantiju aģentūra un virkne citu.
"Vērtējot iespējamo valsts un pašvaldību, tai skaitā arī valsts un pašvaldību uzņēmumu, zaudējumu apmērus, tomēr vajadzētu atkārtoti izskatīt Latvijas Krājbankas sanācijas iespēju. Tādējādi pastāv iespēja atgūt visus līdzekļus. Jāmin gan, ka pašlaik precīza informācija par bankas finansiālo situāciju ir pieejama tikai pašam maksātnespējas administratoram, un šie dati nav bijuši pieejami nevienam no sanācijas plāna projekta izstrādātajiem. Tas varētu būt iemesls, kādēļ iesniegtie sanācijas plāni nav bijuši pietiekami kvalitatīvi," norāda Edgars Karelis, sertificēts maksātnespējas administrators. "Savukārt bankrota procedūras gadījumā iespējams atgūt apmēram 40% no aktīviem. Šeit vēl jāpatur prātā, ka ir prioritārie kreditori, tai skaitā Valsts noguldījumu garantiju fonds, kas aptuveni arī veidos šos 40%, tātad valsts un pašvaldība uzņēmumi un nenodrošinātie kreditori savus līdzekļus neatgūst. Kopumā varam uzskatīt, ka pašreizējā maksātnespējas administratora rīcība ir nesaimnieciska," turpina E.Karelis.
Iepriekš minētie dati nav pilnīgi un faktiskie zaudējumi Latvijas Krājbankas bankrota gadījumā pašvaldībām, valsts un pašvaldību uzņēmumiem ir paredzami daudz lielākos apmēros.
Atgādinām, ka piektdien, 20.aprīlī, tiesas sēdi apjomīgo sūdzību dēļ par maksātspējas administratoru nācās pārtraukt. Pirmdien, 23.aprīlī, plkst.11:00 Rīgas Apgabaltiesa turpinās izskatīt sūdzības par Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora darbību un lemt par bankas bankrota procedūras uzsākšanu.