Sabiedrības uzticēšanās bankām sarukusi, bet ēnu ekonomikas apmēri pieauguši. Šādi skaidras naudas īpatsvara pieaugumu norēķinos skaidro ekonomisti.
Faktu, ka aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, par 23,7% palielinājies apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms, savā pārskatā par 2011. gadu atklājusi Latvijas Banka. 2010. gadā skaidrā nauda apgrozībā bijusi 937,9 miljoni latu, pērn šī summa sasniegusi jau 1,16 miljardus.
Ēnu ekonomika
Savukārt no kredītiestādēm saņemtās skaidrās naudas nolietotības pakāpes un īstuma pārbaude veikta 3,22 miljardiem latu, kas 2,8 reizes pārsniedz apgrozībā esošās skaidrās naudas apjomu. Šajā procesā no apgrozības izņemtās naudas kopējā vērtība bija 249,9 miljoni latu jeb 7,7% no apstrādātās naudas.
Neatkarīgās aptaujātajiem ekonomistiem nebija vienota redzējuma, kā skaidrot skaidrās naudas īpatsvara būtisko pieaugumu. Piemēram, ekonomists un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis atzīst, ka skaidrās naudas pieaugums tiešām ir būtisks, un norāda, ka tik lielu tās īpatsvara palielinājumu skaidrot tikai ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu nebūtu pareizi. «Dažas metodes, ar kurām aprēķina ēnu ekonomikas īpatsvaru, balstās tieši uz skaidrās naudas apjomu apgrozībā – tātad varam pieņemt, ka šajā laikā pieaugusi arī ēnu ekonomika,» pieļauj speciālists. Viņš arī uzskata, ka šai ziņai uzmanību vajadzētu pievērst Valsts ieņēmumu dienestam, jo droši var secināt, ka cilvēki izvairās no nodokļu nomaksas.
Savukārt starptautisko ekonomisko attiecību speciāliste Margarita Dunska domā, ka viens no izšķirošajiem iemesliem skaidrās naudas īpatsvara pieaugumam ir iedzīvotāju uzticības banku sistēmai samazināšanās.
«Iepriekš skaidrās naudas īpatsvaram apgrozībā bija tendence samazināties. Tāpēc uzticības zudums banku sistēmai varētu būt viens no būtiskākajiem iemesliem,» atzīst eksperte. Viņa uzskata, ka šāda tendence neesot negatīvi vērtējama, tomēr – jo lielākas summas apgrozībā ir skaidrā naudā, jo bankām ir pieejami mazāk līdzekļu, ko izsniegt aizdevumos uzņēmējiem.
Parādu nasta
Ekonomistu apvienības 2010 vadītājs Ojārs Kehris skaidrās naudas pieaugumu skaidro ar ekonomiskās lejupslīdes sekām. Proti, aizvien vairāk cilvēku nespēja pildīt savas kredītsaistības, kā rezultātā norēķinu veikšana ar banku starpniecību vairs nebija iespējama vai vēlama – pārvaldot savu naudu ar bankas starpniecību, liela daļa līdzekļu būtu jāatdod savu saistību pildīšanai.
«Ir diezgan skaidrs, ka ļoti daudzi cilvēki ir izspiesti no banku aprites. Ļoti daudzi ir parādu jūgā un vienotā parādnieku reģistra dēļ vairs nevar norēķināties caur bankām, jo tad tā nauda aizietu saistību segšanai. Līdz ar to cilvēki ir spiesti ieiet šajā skaidrās naudas norēķinu zonā. Turklāt šobrīd ļoti ir attīstījušies lombardi un zelta uzpirkšanas punkti, kuros norēķināšanās notiek tikai skaidrā naudā,» skaidroja ekonomists. Viņš gan atzina, ka aizvien vairāk cilvēku idejisku apsvērumu dēļ atsakās norēķināties skaidrā naudā, jo uzskata, ka šādi samazina iespēju valstij sekot viņu paradumiem.
Pieaug iekšzemes kopprodukts
Savukārt ekonomiste Raita Karnīte pieļauj, ka skaidrās naudas īpatsvars saistāms tieši ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu. «Skaidrās naudas pieejamībai vajadzētu būt atbilstošai tautsaimniecības vajadzībām. Ja tautsaimniecība sāk aktivizēties, tad skaidrās naudas vajadzība pieaug un pieejamība palielinās, un virzība uz patēriņa palielināšanos ir jūtama,» teica ekonomiste.
***
SKAIDRA NAUDA
249,9 miljoni latu pērn izņemti no apgrozības naudas zīmju un monētu nolietotības dēļ
1,6 miljardi latu aizvadītā gada nogalē bijuši apgrozībā skaidrā naudā
37,6 tūkstoši nominālvērtības latu pērn atzīti par viltotiem
Avots: Latvijas Banka