"Latvijas Krājbanka" savulaik pārsniegusi Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") kreditēšanas limitus, tādēļ nauda iepludināta caur speciāli šim mērķim dibinātām firmām, raksta "Dienas Bizness".
Viena no šādām firmām ir SIA "KD Jet", kas tagad mainījusi nosaukumu uz "AB Jet" un pieteikusi maksātnespēju. "KD Jet" nav bijis patiesais "airBaltic" kreditētājs, ieguldot kompānijā 5,7 miljonus eiro (četri miljoni eiro), bet gan tikai darījuma dalībnieks, aiz kura slēpusies "Latvijas Krājbanka".
Līdzīgi 6,5 miljonus eiro jeb 4,6 miljonus latu "Krājbanka" iepludināja caur kādu "airBaltic" meitasfirmu "Baltic Airlines".
Kā norāda laikraksts, ir pretrunīga informācija par to, cik lielā mērā valdība, parakstot 2011.gada "airBaltic" kreditoru un akcionāru vienošanos par ieguldījumiem aviokompānijā vairāk nekā 100 miljonu latu apmērā, bija informēta par to, kas ir patiesie naudas ieguldītāji.
"Tobrīd skaidra informācija par tiem uzņēmumiem, kas kaut kādā veidā bija saistīti ar "airBaltic" un BAS, valdībai nebija. Bija redzama tikai šo uzņēmumu samudžinātā struktūra ar dīvainiem to finansējuma avotiem. Valdība izdarīja visu, ko varēja, šīs situācijas risināšanā, un oktobrī noslēgtā vienošanās bija gana efektīvs risinājums, lai arī zināmā mērā pazemojošs "airBaltic" kreditoriem un to pārstāvim Vladimiram Antonovam," laikrakstam sacīja bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars (V).
Savukārt Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss norādīja, ka ministrija, pateicoties valdības konsultanta "Prudentia" skaidrojumiem, protams, bijusi informēta par to, kas ir patiesie vienošanās parakstītāji un naudas ieguldītāji.
"Mums bija apņemšanās konsolidēt visus aizdevējus un padarīt sistēmu caurspīdīgu. Ar šo vienošanos tika fiksēta esošā situācija un tas, ka viens otrs no šiem uzņēmumiem tagad iet uz maksātnespēju, ir loģisks iznākums," sacīja Matīss.
"Prudentia" partneri laikrakstam atteicās komentēt jautājumu par vienošanās darījuma partneriem un valsts iespējamo līdzzināšanu tajā, ka "Krājbanka" vairāk nedrīkstēja kreditēt "airBaltic".
To, ka "KD Jet" bijusi tikai "čaulas kompānija" ar vienīgo funkciju kraditēt "airBaltic", laikrakstam apliecinājuši zinoši avoti, kas nevēlējās, lai tiktu atklāts viņu vārds. Tomēr par to liecina vairāki citi faktori - kompānija pamatdarbības veidos norādījusi sava nomātā nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, bet tās aktīvu apjoms 2010.gada beigās bija nepilni 40 000 latu, pamatkapitāls - 2000 latu, pamatdarbības iēnēmumu vispār nav bijis dažus gadus, bet zaudējumi sasniedza 16 000 latu. Līdz ar to nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem kompānija būtu spējīga izsniegt 5,7 miljonu eiro aizdevumu.
Shēmā esot izmantota "Latvijas Krājbankas" meitaskompānija "LKB Līzings". 2011.gadā no aprīļa līdz jūlijam uzņēmums reģistrējis piecus miljonus vērtas komercķīlas, kurās kā ķīlas ņēmējs reģistrēts "LKB Līzings".
Īsi pēc vienošanās parakstīšanas "KD Jet" vadītāja amatu pameta Mārcis Kauliņš, kurš pārstāvēja kompāniju vienošanās parakstīšanā. Pagājušā gada oktobrī viņš tika iecelts jaunizveidotās pārvades tīklu operatora AS "Latvenergo" meitasuzņēmuma AS "Latvijas Elektriskie tīkli" valdē.
Saskaņā ar aviokompānijas akcionāru noslēgto vienošanos, valsts atzinusi "airBaltic" saistības pret vairākiem finansētājiem aptuveni 70 miljonu latu apjomā.
Bijušais aviokompānijas vadītājs Bertolts Fliks skaidro, ka valdība ilgstoši bloķējusi lēmumu par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu, tādēļ ņemti kredīti, kas arī tikuši izlietoti.