Problēma Latvijā nav saražot vajadzīgajā apjomā biodegvielu, bet gan nodrošināt atbilstošas kvalitātes autoparku, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs.
Jau ziņots, lai veicinātu biodegvielas patēriņu Latvijā, šā gada laikā jāizvērtē iespējas palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai - līdz 7% dīzeļdegvielai un līdz 10% benzīnam, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par situāciju biodegvielu ražošanas nozarē.
Kulbergs stāstīja, ka vietēji ražotas biodegvielas pielietošana autotransportam ir vienkāršākais veids kā Latvijai sasniegt Eiropas Savienības (ES) uzstādīto mērķi - pakāpeniski ieviest atjaunojamo energoresursu izmantošanu autotransporta nozarē, tomēr ir jāņem vērā Latvijas novecojušais auto parks. Pēc viņa sacītā, vieglo automašīnu vidējais vecums Latvijā ir 12,8 gadi, bet ES - vidēji septiņi gadi.
"Automašīnas, kuru benzīna dzinēji ir saderīgi ar E10 degvielu, Latvijā ir maz. Situāciju var mainīt tikai ar valsts nodokļu politiku, tai ir jānodrošina stratēģiskas un efektīvas rūpes par vidi, konkrēti - ikgadējā autotransporta ekspluatācijas nodokļa likmes ir jāpiesaista ogļskābo gāzu (CO2) emisiju apjomam, lai kļūst nepanesami dārgi lietot vecus, CO2 pārmērīgi emitējošus automobiļus. Tikai pēc tam var domāt par bioloģiskās degvielas ieviešanas veicināšanas mehānismiem," uzsvēra Kulbergs.
Viņš uzskata, ka problēma Latvijā nav saražot vajadzīgajā apjomā biodegvielu, bet gan nodrošināt atbilstošas kvalitātes autoparku, kas būtu ne vecāks par 2005.gadu, ar "Euro 5" vai jaunāku dzinēju. Viņš arī norādīja, ka drīz aktuāls kļūs jautājums par iespējām pievienot automašīnu degvielai ne tikai pirmās paaudzes biodegvielu E10, bet sekot Eiropas pieredzei un novērtēt modernākas biodegvielu piemaisījumu tehnoloģijas, piemēram trešās paaudzes biodegvielu, kas ir daudz kvalitatīvāka, bet nedaudz dārgāka.
"Trešās paaudze biodegviela nebojā automašīnu dzinējus, kā dažkārt tas notiekot ar E10, jo ne visās benzīna dzinēja automašīnās var izmantot E10 degvielu," stāstīja LPAA valdes priekšsēdētājs, norādot, ka rūpēm par vidi ir jābūt valsts prioritātei, un to valsts var īstenot ar atbilstošu nodokļu politiku, nevis Eiropas prasību aklu birokrātisku pildīšanu.
"Volkswagen" un "Audi" importētāja Baltijas valstīs "Moller Baltic Import" ("Moller") pārstāve Anda Budļevska stāstīja, ka dīzeļdegvielas standarts "EN 590" paredz 7% biodegvielas piejaukumu, līdz ar to ir absolūti droša tādas degvielas izmantošana.
Savukārt vērtējot iespēju benzīnam pievienot 10% biodegvielas, Budļevska stāstīja, ka Vācijā diskusija par 10% bioetanola pievienošanu benzīnam notika pirms aptuveni diviem gadiem, kad degvielas uzpildes stacijās tika ieviesta degviela ar apzīmējumu E10. "Ne visi dzinēji šai degvielai ir piemērota. "Volkswagen" ir neliels saraksts ar dzinējiem, kuros šāda degviela nav izmantojama, tāpat ir ierobežojumi dažiem "Audi" dzinējiem," teica šo auto marku izplatītāju pārstāve Latvijā.
Kā ziņots, EM uzskata, ka, lai sasniegtu biodegvielas ražošanai izvirzīto mērķi, ka 2020.gadā no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars transporta sektorā sasniedz vismaz 10% no enerģijas bruto galapatēriņa transportā, Latvijā ir jāīsteno pasākumi, kas veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas patēriņu transporta sektorā.
Šo mērķi Latvija var sasniegt vairākos veidos - veicinot biodegvielu patēriņu dažādos enerģijas galapatēriņa sektoros, elektrotransportu plašāku izmantošanu, kā arī veicinot videi draudzīgāka gan privātā, gan sabiedriskā transporta izmantošanu.
Ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta iespējas un līdzšinējo biodegvielu ražotājiem sniegto tiešo subsīdiju apmēru (67,3 miljoni latu laika periodā no 2005. līdz 2010.gadam), EM uzskata, ka nozares turpmākai attīstībai ir jāturpina līdzšinējie netiešā atbalsta instrumenti, piemēram, samazinātās akcīzes nodokļa likmes biodegvielas un fosilās degvielas maisījumiem, kuros biodegvielas saturs ir vismaz 30%, obligātais piejaukums fosilajai degvielai. Tādējādi tiktu veicināts biodegvielas patēriņš un nodrošināts ražotājiem stabils noieta tirgus.
Mēneša laikā pēc šī informatīvā ziņojuma izskatīšanas Ministru kabinetā EM sadarbībā ar citām ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību plāno sagatavot detalizētākus priekšlikumus valsts atbalsta piemērošanai biodegvielu patēriņa veicināšanai par iespējām veicināt biodegvielu izmantošanu lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumos, par pašvaldību iespējām nodrošināt maksas atlaides pašvaldībām piederošajās auto stāvvietās transporta līdzekļiem utt.
Valsts nevar turpināt sniegt tiešu atbalstu biodegvielas ražotājiem, biznesa portālam "Nozare.lv" iepriekš uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Ministrija vēlas sekmēt nozares pāreju uz atbilstību ilgtspējas prasībām, pretējā gadījumā nozare, izņemot atsevišķus spēlētājus, varot beigt pastāvēt.
Pavļuts stāstīja, ka atsevišķi biodegvielas ražotāji norādījuši variantus, kas paredz atbalstu saistīt ar ilgtspējas kritērijiem, tomēr EM palikusi pie viedokļa, ka nozare jāatbalsta netieši. "Nozare vēlas saņemt tādu atbalstu, kas paredz līdz 2014.gadam saņemt tiešo atbalstu 34 miljonu latu apmērā. Tiesa, ne visi to prasa, jo atsevišķi biodegvielas ražotāji uzskata, ka var pārdot saražoto biodegvielu bez tiešā atbalsta," akcentēja ministrs.
Pavļuts pauda pārliecību, ka diskusija par tiešo atbalstu nozarei, visticamāk, turpināsies, tomēr EM šādu priekšlikumu uz valdību nevirzīs.
Jau ziņots, ka šā gada janvārī Pavļuts atzina, ka programmas "Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003-2010)" mērķis bija nodrošināt, ka biodegviela sasniedz 5,75% no 2010.gadā tirgū laistās degvielas pašu patēriņam, tomēr faktiski biodegvielas īpatsvars kopējā tautsaimniecībā un degvielas tirgū 2010.gadā bijis 2,96%.