Reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā mazināsies, prognozē biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie ekonomisti.
Kā sacīja "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna, reģistrētā bezdarba līmeņa kāpums šā gada pirmajos divos mēnešos bija vien sezonāla parādība. Šā gada martā reģistrētais bezdarbs atkal sāka mazināties, un sagaidāms, ka šī tendence turpināsies.
Arī "SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norādīja, ka pēc gada pirmajos mēnešos vērojamā reģistrētā bezdarba pieauguma, kas vairāk saistīts ar sezonalitāti, pavasara un vasaras mēnešos atkal varētu turpināties bezdarba samazināšanās.
Strašuna stāstīja, ka darba tirgus situācija ievērojami atšķiras reģionos. Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis ir zem 8%, turpretī reģionos tas vēl arvien ir ar divciparu skaitli. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka patiesībā reģistrētais bezdarba līmenis ir lielāks par 11,7%, jo tas vēl nav pārrēķināts atbilstoši jaunajiem tautas skaitīšanas datiem.
"Iedzīvotāju ir palicis mazāk, līdz ar to bezdarba līmenis, kas ir attiecināms pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, ir augstāks. Tas gan nemaina secinājumus par nākotnes tendencēm, ka reģistrētais bezdarbs turpinās sarukt līdz ar ekonomiskās aktivitātes izaugsmi. Un izteiksmīgāks kritums būs, protams, lielajās pilsētās, kur ir vienkāršāk radīt jaunas darba vietas," teica "Swedbank" ekonomiste.
Rudzītis pauda pārliecību, ka jaunradīto darba vietu skaits šogad būs mazāks nekā pērn, tomēr bez nodarbinātības palielināšanās reģistrētā bezdarba rādītājs varētu mazināties arī divu citu faktoru dēļ - saistībā ar emigrāciju un motivācijas zudumu atrasties bezdarbnieku uzskaitē, jo lielai daļai nepienākas bezdarbnieku pabalsts.
"Visticamāk, bezdarba rādītājs šogad nenokritīs zem 10% atzīmes. Turklāt jāatceras, ka pašreizējie reģistrētā bezdarba aprēķini balstīti uz nekorektu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju novērtējumu. 2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti apliecināja, ka Latvijā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā iepriekš statistikā izmantotais, tādējādi reģistrētā bezdarba līmenis varētu būt par vismaz procentpunktu lielāks nekā patlaban ziņotais 11,7% un ir gandrīz 13% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Līdz ar to, sākot korekto iedzīvotāju statistikas datu izmantošanu aprēķinu veikšanā, reģistrētā bezdarba rādītājs tiks pārskatīts uz augšu," uzsvēra "SEB bankas" eksperts.
Strašuna norādīja, ka ekonomikas izaugsme neatrisinās strukturālas problēmas. Viņasprāt, ir jāmaina nodokļu, izglītības u.c. sistēmas, lai mazinātu potenciālo darba ņēmēju prasmju un reģionālo nelīdzsvarotību, kā arī motivētu neaktīvus iedzīvotājus atgriezties darba tirgū.
Jau ziņots, ka reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā šā gada marta beigās bija 11,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā februārī, aģentūru LETA informēja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).
NVA uzskaitē marta sākumā bija 133 413 bezdarbnieki, bet mēneša beigās - 132 158 bezdarbnieki, tātad bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 1255 cilvēkiem. Martā darbā iekārtojās 5187 NVA reģistrētie bezdarbnieki.
Salīdzinot ar februāri, bezdarba līmenis pazeminājies visos valsts reģionos, taču nedaudz pieaudzis dažās lielākajās pilsētās - Jūrmalā, Rēzeknē un Valmierā, norāda NVA Pakalpojumu departamenta Attīstības nodaļas vadītājs Egīls Vidžups. Marta beigās, salīdzinot ar februāra beigām, gandrīz par 20% palielinājies NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits, kas skaidrojams ar sezonālajām izmaiņām darba tirgū un NVA īstenotās sadarbības ar darba devējiem stiprināšanu un pilnveidošanu, sacīja Vidžups.
Zemākais bezdarba līmenis iepriekšējā mēnesī reģistrēts Rīgas reģionā - 8,3%, bet augstākais bezdarba līmenis bija Latgalē - 20,3%. Kurzemē bezdarba līmenis martā bija 12,3%, Zemgalē - 13,1% un Vidzemē - 13,4%.