Ar runām par globālo sasilšanu maskējot mērķi iekasēt vairāk naudas, Eiropas Komisija (EK) sākusi pārskatīt nodokļu aprēķināšanas kārtību enerģētikas produktiem. Tas nozīmē, ka varētu mainīties akcīze degvielai un celties pirmām kārtām jau autogāzei, kas krīzes apstākļos kļūst arvien populārāka.
Pašlaik informācija no Briseles ir pretrunīga. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) rīcībā ir ziņas, ka runa ir jau par ļoti tuvu nākotni – 2013. vai 2014. gada 1. janvāri. Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš mierina, ka EK izmaiņas plāno ilgākā termiņā, turklāt tās varēs nobloķēt gan Eiropas Parlaments, gan individuāli dalībvalstis – ja izrādīsies, ka iespējams kaitējums to tautsaimniecības interesēm. Jau zināms, ka kategoriski pret ir Vācija un Polija.
EK piedāvā mainīt nodokļa metodoloģiju, turpmāk nevis tikai nosakot minimālo likmi, bet ietverot aprēķinā konkrētā energonesēja energoietilpības un CO2 komponentes. K. Kariņš vērtē – komisijas piedāvājums direktīvas maiņai ir zaļš: «Sarežģīti un nesaprotami. Bez aprēķiniem par sagaidāmo ietekmi uz konkrētiem degvielas veidiem.»
LDTA prognozē, ka nodokļa izmaiņu lēciens noteikti skars autogāzi. Vēsturiski šim degvielas veidam zemāks akcīzes nodoklis ES valstīs piemērots, uzskatot, ka tā ir videi draudzīgāka. Sadegšanas procesā veidojas par 20 līdz 25% mazāk CO2 izmešu nekā benzīnam. Taču, kā skaidro asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns, tagad ekoloģisko atlaidi autogāzei plānots atņemt. Oficiālajā versijā tādēļ, ka Eiropa vairāk domā atjaunojamo resursu virzienā un gāzi no tās pašas naftas vien iegūst, bet patiesajā – iespējams, tādēļ, ka pēc Grieķijas parādu krīzes steidzami nepieciešama nauda.
Latvijā autogāzes īpatsvars kopējā degvielas patēriņā ir niecīgs – zem 3%. Tik mazs, ka pie iepriekšējām valsts budžeta griešanām Finanšu ministrija pat noraidīja ideju celt tās akcīzi.
Arī pašlaik ministrija negrasās nākt klajā ar iniciatīvu paaugstināt nodokli. Neatkarīgajai adresētajā skaidrojumā minēts: «Kopumā nebūtu atbalstāms nodokļu sloga pieaugums degvielai, lai gan nopietni ir izvērtējami argumenti par nodokļu sloga izlīdzināšanu starp dažādiem degvielas veidiem.»
Pēc LDTA datiem, gada laikā autogāzes realizācijas apjomi auguši par 30%. Tas nozīmē, cilvēki, nonākot finansiālā strupceļā benzīna un dīzeļdegvielas augstās cenas dēļ, meklē un atrod lētāku alternatīvu. Arī citās Eiropas valstīs gāze cenas dēļ kļūst arvien populārāka.
M. Stirāns rēķina – ja ekoloģisko atlaidi autogāzei atņems, tā varētu maksāt nevis uz pusi lētāk par benzīnu, bet tikai kādus 20%. Tad ierindas braucējam gāzes iekārtas uzstādīšana automašīnai noteikti neatmaksāšoties.
Savukārt EK runas par kādām citām videi vēl draudzīgākām degvielām un tehnoloģijām esot tukša pļāpāšana. Elektromobiļi ir mazi, smagi un pārvietojas ar aptuveni simt kilometru pārskrējieniem no vienas rozetes līdz otrai, jo industrija pagaidām nespēj atrisināt akumulatoru uzlādes problēmu. Tātad naftas produktiem, kas tiek aplikti ar akcīzes jeb luksusa nodokli, īsta alternatīva nemaz nav iespējama.
Lemšana par EK ziņojumu, kas ir pirmais solis uz jauniem argumentiem degvielas cenu celšanai, gaidāma jaunnedēļ, un vismaz K. Kariņa pārstāvētā deputātu grupa balsošot pret jebkādām ierosmēm, kas krīzes apstākļos varētu vēl vairāk apgrūtināt cilvēkiem dzīvi – degvielas cenu celšanās izraisītu ķēdes reakciju tautsaimniecībā. «Pat vissliktākajā variantā – krasas izmaiņas tuvākajos gados nav iespējamas,» sola parlamentārietis, šādu pārliecību pamatojot ar Eiropas birokrātijas lēnīgumu.
Pašlaik Finanšu ministrijas sagatavotā Nodokļu politikas stratēģija paredz, ka Latvijā akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem (tostarp autogāzei) līdz 2014. gadam netiks paaugstinātas. Jautājums, vai to darīt nepieprasīs Eiropas Savienība. Ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis ziņo, ka ministrija rūpīgi seko ES notiekošajām diskusijām un «vērtēs konkrēto gala priekšlikumu un arī tā pamatojumu».