Gada sākumā saskata mājokļu cenu celšanos
Vairāki nekustamo īpašumu tirgus starpnieki saskata mājokļu cenu celšanos vismaz šā gada 1. ceturkšņa garumā.
Pēc vairāku nekustamā īpašuma tirgus starpniekfirmu mērījumiem, gadumija sakritusi ar mājokļu cenu pāreju no lejupejošām svārstībām uz lēnu augšupeju. Pēc Arco Real Estate datiem, mājokļu Rīgas tipveida apbūves dzīvokļu cenas atkal tuvojas 600 eiro par kvadrātmetru. Martā ceļoties par četriem eiro, tā sasniegusi 592 eiro. Līdzība ar pagājušā gada martu ir cenu izmaiņas par četriem eiro, tikai to zīme bijusi pretēja: Arco Real Estate aprēķināja cenu pazemināšanos par četriem eiro līdz 601 eiro par kvadrātmetru. Cenu pazemināšanās ne kā vienlaidus kustība, bet kopējais rezultāts cenu kāpumiem un kritumiem turpinājusies visa 2011. gada garumā.
Pie līdzīgiem rezultātiem pērn nonāca arī citas starpniekfirmas. To veiktie cenu novērtējumi atšķīrās no Arco Real Estate datiem tikai pa dažiem eiro uz kvadrātmetru. Šādas atšķirības rodas, kaut mazliet atšķiroties vidējās cenas izskaitļošanas algoritmiem, un tās nenozīmē, ka Arco Real Estate nodrošina augstāko cenu mājokļu pārdevējiem, bet Ober Haus ar 575 eiro rādītāju martā – zemāku cenu pircējiem. Ja tā tas būtu, tad pircēji un pārdevēji nemaz nesatiktos un darījumi nenotiktu.
Kopš šā gada sākuma dažādu firmu viedokļi sāk atšķirties pēc būtības. Arco Real Estate un Latio saskata cenu kāpumu visā līdz šim pagājušā 2012. gada garumā jeb 1. ceturksnī, bet Ober Hauss paliek pie sava, ka cena jau gandrīz gadu sastingusi 575 eiro līmenī. Par cenu pieaugumu piebalso arī firma Balsts, kas nekustamo īpašumu nozarē aktīvi darbojās treknajos gados. Krīze to skāra smagāk nekā citas līdzīgas firmas, tomēr tagad tā (tās vadītājs Aigars Zariņš) cer uz savu daļu no tirgus augšupejas.
Cenu izmaiņas ir pārāk lēzenas un fiksētas pārāk īsu laiku, lai pārliecinātu par mājokļu tirgus atdzīvošanos ilglaicīgā perspektīvā. Arco Real Estate un Latio nesaista cenu pieaugumu ar pieprasījuma pieaugumu, bet gan ar piedāvājuma samazināšanos. Citiem vārdiem sakot, notiek iedzīvotāju pārgrupēšanās gan Latvijas, gan atsevišķu apdzīvoto vietu robežās. Visur atrodas ēkas, ko nākas vienkārši pamest, jo ēku tehniskais stāvoklis un novietojums prasa pārāk lielus līdzekļus to uzturēšanai un atjaunošanai. Atteikšanās no ēkām notiek straujāk, nekā dilst iedzīvotāju skaits valstī un tās administratīvajās teritorijās. Cilvēki cenšas pārcelties uz pievilcīgākiem mājokļiem, bet tur taču jau tagad kāds dzīvo. Tā veidojas pircēju konkurence un paaugstinās cenas tiem mājokļiem, kuriem vispār ir tirgus vērtība (nav nulles vērtības). Ober Haus pārstāve Evita Zemberga-Zakalauska sarunā ar Neatkarīgo apstiprināja, ka šādi faktori tiešām darbojas, taču tiem nepietiek spēka cenas paaugstināt – tie spēj tikai nepieļaut tālāku cenu pazemināšanos. Tiem pretī darbojas komunālo maksājumu pieaugums un mājokļu nolietošanās, jo komunālo rēķinu pieaugums taču nenozīmē, ka tajos tiktu iekļauti kaut cik nopietni mājokļu uzlabošanas (siltināšanas, nesošo konstrukciju stiprināšanas, cauruļu tīkla un elektroinstalācijas nomaiņas) darbi.
Problēmas padomju laika mājokļos liek visiem maksātspējīgajiem raudzīties uz mājokļu jaunbūvēm. Uz tām attiecas 1/10 daļa no darījumiem ar Rīgas dzīvokļiem. Vismaz Rīgā ir piemēri, kur atsākušies būvdarbi jaunbūvēs, kas iesāktas treknajos gados un pamestas ap 2009./2010. gadu. Pēc Ober Haus uzskaites, cenas par kvadrātmetru jauno projektu dzīvokļos mikrorajonos atrodas starp 1100 un 1600 eiro. Šobrīd neviens neuzņemas pateikt, vai ar tādu cenu līmeni pietiek, lai pamatotu jaunu objektu būvi. Pagaidām tiek pabeigti jau sāktie objekti, kurus tagadējie attīstītāji ieguvuši gandrīz kā par velti. Proti, iepriekš veiktie ieguldījumi varētu būt norakstīti kā banku zaudējumi un – vēl sāpīgāk – to cilvēku iemaksas, kuriem objektu jaunie īpašnieki nebūt nedos mājvietas, kaut par tām jau daļēji samaksāts vecajiem īpašniekiem. Kas notiks, kad aizsākto objektu krājums būs izsmelts un jaunos objektus nāksies celt ar pilnām izmaksām?
Cenu ziņā pievilcīgāki investoriem un attīstītājiem būtu dzīvokļi Rīgas centrā. Par kvadrātmetru jaunajos centra projektos šobrīd var prasīt no 1650 līdz pat 3200 eiro (no 1155 līdz 2240 latiem), bet tad ir jautājums, cik gadus nāksies gaidīt, lai šo naudu dabūtu. Ekskluzīvās ēkās Vecrīgā un Jūrmalā cenas sniedzoties līdz 4900 eiro (3430 latiem) par kvadrātmetru. Šajos gadījumos pārdevēji cer uz estrādes dziesmu festivāla Jaunais vilnis viesiem, kuriem nopirkt kārtējo mājokli par tādu cenu esot nieks. Šā gada sākuma kaislības ap festivāla rīkošanu jeb nerīkošanu Jūrmalā parādīja, ka festivāla norise nav nekāda privilēģija, kas Jūrmalai un Latvijai piešķirta uz turpmākajiem simts gadiem, cik ilgi bez nopietniem atjaunošanas darbiem varētu kalpot nesen uzceltas ēkas. Ik pa laikam tām būs jāmeklē jauni īpašnieki.