airBaltic vadītāks Gauss: "Izaugsmi atsāksim nākamgad"

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

– Kādi ir jūsu iespaidi par Latviju pēc piecu mēnešu darba uzņēmumā?

– Pirms devos uz Latviju, man bija zināmi priekšstati. Protams, biju pārliecināts, ka valsts ir jauka un ka šeit ir saglabāts daudz kas no pagātnes stila. Mans lielais pārsteigums bija atklāt, cik Latvija ir moderna valsts, ja salīdzina tādas lietas kā bezvadu internets un citas, jūs esat tālu priekšā pat manai dzimtenei. Tas pats attiecas uz ātrumu, ar kādu tiek pieņemti lēmumi gan biznesā, gan valdības līmenī. Ļoti moderna zeme, un tas bija ļoti patīkams pārsteigums.

Tikai mani iespaidi par Latviju lielā mērā aprobežojas ar manu darbu un biroju. Man nav sanācis pavadīt daudz brīva laika Latvijā. Tas arī tāpēc, ka nedēļas nogalēs dodos mājup uz Minheni. Turklāt ziemā bija pārāk auksts aktivitātēm ārpus telpām.

Pa šiem mēnešiem jau esmu pamatīgi iedziļinājies airBaltic darbā. Esmu sapratis, kas ir noticis, un līdz ar to kļuva saprotams, kas būs jāveic nākotnē. Biznesa plāns ir izstrādāts un akceptēts.

Es saprotu airBaltic pagātnes notikumus, taču nevēlos tiem veltīt pārāk daudz laika, jo ir jāraugās uz priekšu un jādomā par attīstību un nākotni. Uzņēmuma izaugsme bija iespaidīga – airBaltic ieguvis vārdu un ārzemēs visatpazīstamāko Latvijas uzņēmumu brendu. Tagad mērķis atgūt rentabilitāti – tas ir galvenais, uz ko ir jākoncentrējas.

– Pasažieriem galvenokārt interesē iespējamās izmaiņas galamērķos un lidojumu sarakstā. Kā pasažierus ietekmēs plānotā rentabilitātes atgūšana?

– Ir sācies vasaras lidojumu saraksts. Tas nozīmē, ka lidojumu biežums daudzos virzienos pieaugs, ka arī būs pieejami tie virzieni, kuros nelidojām ziemā. Šogad regulāri lidosim uz 60 galamērķiem, kas ir daudz. Tas ir mazāk nekā citus gadus, bet tā ir daļa no restrukturizācijas programmas.

Ja salīdzinām ar citām Baltijas valstīm, Rīgas lielā priekšrocība ir lieliskais lidojumu tīkls. Tas ievērojami samazina lidojuma laiku un padara lidojumus no un uz Rīgu daudz pieejamākus. Uz vietām, līdz kurām jānokļūst, pārsēžoties vairākās lidostās ar nesaskaņotiem reisiem, cilvēki bez lielas vajadzības nemēdz lidot. Tad tas samazina interesi par lidojumiem.

Protams, vienmēr būs maršruti, kurp mēs lidosim bieži. Tie ir Maskava, Sanktpēterburga, Amsterdama, Kopenhāgena, Minhene, Berlīne, Vīne u.c. Tur, kur ir liels lidojumu potenciāls, mēs palielināsim reisu skaitu nedēļā. Manuprāt, viena no iepriekšējo gadu attīstības problēmām bija pārāk daudzu jaunu maršrutu atvēršana. Tika sākti pārāk daudzi maršruti pārāk īsā laika posmā. Taču, atverot jaunu maršrutu, ir jārēķinās, ka sākumā nauda ir jāiegulda un tikmēr tie rada zaudējumus.

– Vai vēl ir gaidāma maršrutu samazināšana?

– Maršrutu samazinājums jau ir noticis, un mēs neplānojam atteikties no kāda maršruta, bet atkarībā no pasažieru pieprasījuma mainīsim reisu skaitu nedēļā. Pēc tam, kad uzņēmuma darbs tiks stabilizēts, sāksim plānot jaunu maršrutu atklāšanu.

– Kad tas notiks?

– Vēlākais, 2013. gada nogalē mēs plānojam atsākt izaugsmi un izplešanos.

– Jūs piedalījāties Latvijas Ministru prezidenta delegācijā uz Persijas līci. Vai ir gaidāmas pārmaiņas airBaltic darbā pēc šīs vizītes?

– Ziemā mēs divreiz nedēļā lidojam uz Dubaiju. Diskusijās gan Dubaijā, gan Abū Dabī, gan Dohā tika spriests par lidojumiem uz šīm trim pilsētām. Diskusijas bija – ja gadījumā airBaltic varētu lidot biežāk, kādas savienojuma iespējas mēs iegūtu no šīm lidostām. Mērķis būtu, pārsēžoties kādā no šīm lidostām, lidot ar airBaltic biļeti uz Indiju, Austrumāziju, Okeāniju un Austrāliju. Lai šādu projektu sāktu, ir jālido vismaz piecas vai sešas reizes nedēļā. Pašlaik mums ir problemātiski pārdot airBaltic biļetes, piemēram, uz Karači (Pakistāna) vai Sidneju, jo mums nav partneru. Ar partnera palīdzību mēs varētu šādus maršrutus attīstīt daudz vieglāk. Tas varētu nodrošināt airBaltic nākotnes izaugsmes iespējas šajā virzienā. No Abū Dabī vai citām šā reģiona lidostām četru stundu lidojuma rādiusā ir sasniedzama viena trešā daļa no visiem zemes iedzīvotājiem, astoņu stundu lidojuma rādiusā jau ir sasniedzamas divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju. Turklāt tā ir pasaules daļa, kurā joprojām notiek strauja izaugsme. Šim virzienam ir ļoti liels attīstības potenciāls. Taču detaļas netika apspriestas publiski. Visas aviosabiedrības konkurē cita ar citu. Aviosabiedrību vadība, ar kurām tikāmies, savukārt jautāja, ko attiecīgajai aviosabiedrībai dotu savienojums ar Rīgu. Jo neviena no šīm aviosabiedrībām uz Rīgu nelido.

– Līdzīgas iespējas piedāvāja ari Turkish Airlines.

– Turkish Airlines jau lido no Rīgas. Taču es neesmu piedalījies valsts vizītē uz Turciju. Ja tādas iespējas būs, mēs tās izmantosim.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"