PTAC sāk vētīt finanšu piramīdas "MMM-2011" reklāmas

© Scanpix

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sācis administratīvo lietu par negodīgas komercprakses aizlieguma pārkāpumu finanšu piramīdas "MMM-2011" reklāmās, aģentūru LETA informēja PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

PTAC šajās dienās arī izdevies pārliecināties, ka ir novāktas vides reklāmas, kurās vēstīts par Krievijas iedzīvotāju Sergeju Mavrodi un viņa firmas "MMM" radīto finanšu piramīdu.

Kā ziņts, pēc šīs piramīdas sabrukšanas naudu pazaudēja 25 miljoni Krievijas iedzīvotāju. Mahinatoru notiesāja un ielika cietumā. Pirms gada Mavrodi atgriezās, lai veidot jaunas shēmas. Šoreiz shēmas ir virtuālas - visas naudas operācijas notiek internetā.

Gertmane sacīja, ka PTAC panācis finanšu piramīdu reklamējošās interneta mājaslapas slēgšanu.

PTAC pārstāve papildināja, ka centra speciālisti patlaban noskaidrojuši reklāmu devējus - vienu fizisku un vienu juridisku personu, taču viņa atturējās reklāmdevēju identitāti publiskot, lai netraucētu lietas izskatīšanai.

PTAC lēmums lietā par negodīgu komercpraksi gan varētu būt zināms ne ātrāk kā aprīļa vidū, piebilda Gertmane.

Ja reklāmdevēju darbībās tiks konstatēta negodīga komercprakse, tad par to viņiem var tik piemērots apjomīgs naudas sods.

LETA jau ziņoja, ka Krievijas visu laiku lielākā finanšu piramīda "MMM" atjaunotā variantā turpina darboties Latvijā bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licences.

Pagājušā gada nogalē FKTK rīcībā nonākusi informācija par nelicencētu ieguldījumu un noguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, ko veic uzņēmums ar nosaukumu "MMM-2011", kura dibinātājs ir Sergejs Mavrodi. Viņš 2011.gada janvārī paziņoja par jaunas investīciju programmas dibināšanu, solot tās dalībniekiem ikmēneša ieņēmumus 20% līdz 30% apjomā.

Kā novēroja biznesa portāls "Nozare.lv", "MMM" turpina Latvijā piedāvāt savus pakalpojumus, reklamējot tos daudzdzīvokļu māju kāpņu telpās.

Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja FKTK pārstāve Agnese Līcīte, FKTK tikās ar "MMM" dalībnieku, kurš komisijai skaidroja šī veidojuma darbības principus. Sarunas laikā FKTK secināja, ka veidojumam ar nosaukumu "MMM" ir finanšu piramīdas pazīmes.

FKTK ir atkārtoti informējusi Valsts policijas Galveno kriminālpolicijas pārvaldi par "MMM" un Mavrodi aktivitātēm Latvijā. Komisijā ir vērsušies arī iedzīvotāji un ziņojuši par dzīvojamo māju kāpņu telpās izvietotām "MMM" reklāmām. Tāpat komisijai ir zināms par sociālajā tīklā "Twitter" lietotāja "MMM Latvija" sākto reklāmas kampaņu, aktīvi tvītojot gan par šī veidojuma izdevīgumu, gan piedāvājot naudu par sekošanu šim "Twitter" kontam.

Jau ziņots, ka Mavrodi 90.gados no Krievijas iedzīvotājiem izkrāpa miljardiem dolāru.

MMM, "MMM-Fondi", "MMM-Invest" dibinātājs un vadītājs Mavrodi no 1993. līdz 1995.gadam sertifikātu, akciju un tā dēvēto MMM biļešu pirkšanas un pārdošanas aizsegā no iedzīvotājiem izkrāpa īpašumus vairāk nekā 250 miljardu nedenominēto rubļu apmērā.

Pirmo reizi krimināllietu pret Mavrodi ierosināja 1994.gadā par nodokļu nemaksāšanu 100 miljonu dolāru (54,10 miljonu latu) apmērā, bet nākamajā gadā - par krāpšanu. 1994.gada augustā viņš nokļuva cietumā, taču tika atbrīvots, jo kļuva par Krievijas Valsts domes deputātu, bet vēlāk pat kandidēja uz Krievijas prezidenta amatu 1996.gada vēlēšanās.

Apsūdzībās par krāpšanu viņš tika arestēts 2003.gadā, bet 2007.gadā atbrīvots. Tiesa lika viņam investoriem atmaksāt miljoniem dolāru un liedza darboties finanšu jomā.

Pēc provizoriskiem datiem, MMM mahināciju dēļ cietuši aptuveni 25 miljoni Krievijas iedzīvotāju, kas kopsummā zaudēja 250 miljardus rubļu. Par cietušajiem šajā lietā tika atzīti 60 000 cilvēku.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.