SIA "Baltijas aviācijas sistēmu" (BAS) kapitāldaļu īpašnieku maiņas gadījumā Uzņēmumu reģistra (UR) prakse esot visnotaļ apšaubāma un būtībā ļaujot leģitimizēt reiderismu, laikrakstam "Dienas Bizness" sacījusi BAS bijusī valdes locekle Inga Piterniece.
Piterniece attiecīgu sūdzību iesniegusi UR galvenajam valsts notāram Ringoldam Balodim.
"Pēc Komerclikuma nosacījumiem, uzņēmuma dalībnieku maiņu UR var iesniegt tikai esošā, tur reģistrētā uzņēmuma valde, vai tā valde, kuru iecēluši sabiedrības dalībnieki, kurus UR reģistrētā valde ir ierakstījusi dalībnieku reģistrā. Pēc tam, kad dalībnieku maiņa ir reģistrēta, jaunie dalībnieki var mainīt uzņēmuma valdi, ja tā vēlas. Šajā gadījumā ir noticis pilnīgi savādāk - pieteikumu izmaiņām UR ir iesniegusi jaunā uzņēmuma valde, lai gan esošā valde nav autorizējusi uzņēmuma dalībnieku maiņu. Taču UR šīs izmaiņas mierīgi ir reģistrējis. Kāds tam ir pamatojums?" jautā Piterniece.
Viņa norāda, ka šajā gadījumā UR rīcība ir visai apšaubāma un, ņemot vērā pēdējā laikā publiskajā telpā notiekošo diskusiju par uzņēmumu prettiesiskas pārņemšanas jeb reiderisma ierobežošanu, liek domāt, ka šajā konkrētajā gadījumā UR reiderismu tieši leģitimizē.
"Es esmu BAS valdē, ja esat ieguvuši tiesības uz BAS kapitāldaļām, vērsieties pie esošās BAS valdes, parādiet šīs tiesības, un dalībniekus nomainīsim. Ja dalībnieku nemainām, tad sūdziet mūs tiesā. Taču mēs tos dalībniekus nomainītu, ja viss uz likuma pamata būtu pareizi izdarīts," apgalvo Piterniece.
Tiek norādīts, ka Bertolta Flika vārdā dalībnieku reģistrā ir parakstījušās viņam nezināmas un viņa nedeleģētas personas - Una Petrauska un Jānis Ozoliņš, savukārt dalībnieku reģistrā izmaiņas apstiprina nevis leģitīmā BAS valde, ko pārstāvēja Piterniece un Timotijs Jans Harvorts, bet gan jaunieceltie - Jānis Bankovs un Edijs Ziediņš. Šīs personas par valdes locekļiem iecēla jaunais daļu ieguvējs, kurš sabiedrības dalībnieka statusu nemaz neesot bijis ieguvis, jo leģitīmā valde to nebija ierakstījusi dalībnieku reģistrā.
Šā gada 6.februārī maksātnespējīgās "Latvijas Krājbankas" administrators "KPMG Baltics" pieņēma lēmumu par bankā ieķīlāto BAS kapitāldaļu pārdošanu "Krājbankas" 100% meitasuzņēmumam SIA "Atlantijas biroji". Līdz ar to savas daļas BAS zaudēja Fliks un "Taurus Asset Management Limited". Fliks apgalvo, ka par šādām izmaiņām BAS neesot bijis informēts.
Fliks sev piederošo BAS kapitāldaļu pārņemšanu pārsūdzēja, un Vidzemes priekšpilsētas tiesa līdz lietas galīgai izskatīšanai liedza jaunajai BAS valdei veikt virkni dažādu darbību. Šis tiesas lēmums par situācijas iesaldēšanu tika pieņemts 25.februārī, bet BAS kapitāldaļu īpašnieku maiņu UR reģistrēja jau 22.februārī, tādēļ izveidojās situācija, kad tiesas noteiktais liegums savu mērķi sasniedza tikai daļēji.
Lai arī runa ir par BAS atlikušajiem aktīviem, tomēr uzmanības degpunkā ir Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 47,2% akciju, kuru pārdošanu Latvijas valstij par to nominālvērtību (224 000 latu) kā komercķīlas tiesību izmantotājs veica "Krājbankas" pārvaldnieks - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis.
UR pārstāve Evija Ivdra informē, ka reģistrs saņēmis Piternieces sūdzību par 22.februāra valsts notāra lēmumu. Sūdzība tiek izvērtēta un tiks pieņemts lēmums likumā noteiktajā kārtībā, līdz ar to reģistrs komentārus nav tiesīgs sniegt. Reģistra ieskatā sūdzības iesniedzēju aktivitāte medijos ir vērtējama kā spiediena izdarīšana uz reģistru ar mērķi panākt sev labvēlīgu lēmumu.