Rimšēvičs: nepieciešamība konsolidēt ar katru dienu samazinās

Šobrīd ir maz pozitīvu ziņu, arī izaugsmes prognozes Eiropā, kaimiņvalstīs samazinās. Tas gan nenozīmē, ka mums jādzīvo pesimismā, valdība kļūdījusies un nekavējoties kaut kas būtu jāmaina, norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«Iespējamība, ka būs jākonsolidē, ar katru dienu samazinās, krīze Latvijā ir pārlaista. Mūsu galvenais uzdevums šobrīd ir netērēt nenopelnītu naudu,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teic LB prezidents.

«LB prognoze nosaka, ka jāsagaida gada vidus, otrā puse – ja nauda turpinās nākt budžetā, un budžeta situācija būs labāka, varam domāt, ko ar šo naudu darīt. Jautājums, kas dara mūs bažīgus, ir tāds, ka šādi budžeta ienākumi tiks iztērēti dažādu mazu ugunsgrēku dzēšanai,» tā Rimšēvičs.

«Pērn mūsu prognoze bija piesardzīgāka, taču tā nodrošināja, ka valdībai bija brīvi līdzekļi, ko varēja izmantot neparedzētu gadījumu segšanai. Runājot par to, vai Latvija kaut ko unikālu izdarījusi, ņemot vērā tās straujo ekonomikas izaugsmi – “unikāls” būtu pārspīlēts vārds, bet Latvija ir pārstājusi palielināt ārējo parādu. Mēs nākošajām paaudzēm atstājam ļoti smagu nastu, no 10% pirms krīzes ārējais parāds pieaudzis līdz 50%. 300 miljoni latu tiek izmantoti vien parāda apkalpošanai,» uzsver LB vadītājs.

Vienlaikus viņš piebilst, ka konsolidācijas bažas samazinās, situācija uzlabojas. Ja nebūtu krīzes eirozonā, Latvija šogad piedzīvotu daudz straujāku izaugsmi. Banka šobrīd neprognozē ekonomikas kritumu.

Lūgts komentēt inflācijas tendences, Rimšēvičs atzīst, ka tā samazinās, tās izaugsme februārī bija tikai 0,1%. Gada vidējā inflācija varētu būt 2,4%, kas ir nopietns inflācijas samazinājums. Taču jābūt piesardzīgiem, jo šie skaitļi ir ļoti atkarīgi no procesiem pasaulē. Tāpēc šāds prieks un rāmums inflācijas jomā neļauj atvilkt elpu, un arī valdībai nevajadzētu atslābt, ja gribam ieviest eiro.

Taujāts par jaunā starpvalstu līguma par fiskālo disciplīnu ietekmi, LB prezidents norāda: «Kopš 2009. gada tas bija viens no galvenajiem Latvijas plāniem. Latvija šos principus ievēro kopš krīzes sākuma. Tas būs labs aizsargs pret nākotnē sagaidāmiem satricinājumiem, lai nepieļautu trekno gadu kļūdas. Latvija šobrīd rāda piemēru Eiropas Savienībai, kā konsolidēt, ietaupīt.»

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais