Mājokļu vidējo cenu nosaukšana šobrīd vairāk nekā iepriekš līdzinās slimnīcā esošo slimnieku vidējās temperatūras rēķināšanai, kas nenoved līdz konkrētajiem pacientiem derīgām ārstēšanas metodēm.
Pēdējā desmitgadē taču ir bijuši periodi, kad daudzus mēnešus pēc kārtas mājokļu cenas jūtami cēlās vai krita. Rūpīgi caurlūkojot cenu pārskatus, atrastos 4–5 periodi cenu korekcijām vienā vai otrā virzienā. Būtu ļoti grūti izlemt, kāds korekciju virziens attiecas uz pēdējiem mēnešiem.
Tirgus tendenču noteikšanai ir nepieciešami atskaites punkti, kas nav tikai cenu nomināls eiro vai latos. Pārskatot garāku laika periodu, nevar ignorēt naudas pirktspējas kritumu. Pēdējā gada laikā mājokļu cenu un naudas vērtības kritumi ir summējušies: patēriņa cenu oficiālais indekss cēlies par 3,4%, bet mājokļu cenas, pēc jau minētās māklerfirmas datiem, kritušās par 2,9% no 605 eiro pagājušā gada februārī līdz 588 eiro tagad; attiecībā pret dzīvei nepieciešamākajām un tāpēc pirktākajām precēm zaudējumi būtu vēl lielāki.
Tomēr no aprēķiniem par mājokļa turēšanas (ne uzturēšanas – tā ir cita un bēdīga iedzīvotāju izdevumu sadaļa, pirmkārt, saistībā ar kāpjošajiem nodokļu maksājumiem) nevar izdarīt viennozīmīgu secinājumu, ka izdevīgi ir mājokli (lieku mājokli vai lieku platību) pēc iespējas ātrāk pārdot un naudu noguldīt bankā kaut ar simboliskiem procentiem, kas atpaliek no inflācijas rādītāja. Ja mājoklis nav galīgi norakstāms, tad varbūt tam atradīsies pircējs par cenu, kas ļautu atgūt izdevumus par nekustamā īpašuma noturēšanu un uzturēšanu. Laimīgs vai nelaimīgs atrisinājums ir mazāk atkarīgs no mājokļa iekārtojuma nekā no mājokļa novietojuma pilsētas un mikrorajona transporta sistēmā un dažādu pakalpojumu sniegšanas vietu tīklā.
Kamēr iedzīvotājiem tā ir loterija, cik izdevīgs vai neizdevīgs izrādīsies viņu mājokļu novietojums attiecībā pret transporta maģistrālēm, kuru būve vismaz Rīgā notiek intensīvi, uzņēmēji meklē iespējas celt jaunas ēkas labajās vietās. Praktiski tas nozīmē, ka tiek pabeigtas tās jaunbūves no treknajos gados iesāktajām, kuru novietojums atzīstams par labu. Mākleri dalās pieredzē, ka atrast pircēju mājokļiem par 1600–2600 eiro par kvadrātmetru var izrādīties vieglāk nekā par nepilniem 600 eiro par kvadrātmetru. Jaunums esot tāds, ka nav šie pircēji jāmeklē pa visu pasauli, jo arī uz vietas atjaunojas kaut skaitliski ierobežots, bet mājokļos ieguldīt spējīgs un gribošs ļaužu slānis.