Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 6.martā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz jaunu regulējumu interešu konfliktu novēršanai kapitālsabiedrību darbībā.
Likumprojektā plānots noteikt īpašus nosacījumus, kas jāievēro, pieņemot lēmumus un noslēdzot darījumus, ja kapitālsabiedrības akcionāram, valdes vai padomes loceklim veidojas interešu konflikts. Komerclikumā plānots arī definēt, kas ir saistītās personas, kuru dēļ uzņēmumu vadībai vai dalībniekam var veidoties interešu konflikts.
Jaunais regulējums palīdzēs izvairīties no situācijām, kurās uzņēmuma akcionārs, valdes vai padomes loceklis slēdz attiecīgajai kapitālsabiedrībai neizdevīgus darījumus ar personām, kuras ar viņu saistītas, norāda likumprojekta autori. Turpmāk šādiem darījumiem būs nepieciešams atbilstošs pārējo dalībnieku, valdes vai padomes locekļu apstiprinājums.
Jaunais regulējums paredz, ka, lemjot par darījuma slēgšanu ar kādu trešo personu, ieinteresētajam dalībniekam, valdes vai padomes loceklim nebūs balsstiesību. Valdes loceklim arī būs pienākums informēt pārējos valdes locekļus, ja valde gatavojas lemt par darījumiem, kuros viņam ir intereses vai tās ir kādai ar viņu saistītai personai. Pārkāpjot šo prasību, valdes loceklis būs atbildīgs par kapitālsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.
Likumprojekts nosaka, ka persona, kura saistīta ar dalībnieku, valdes vai padomes locekli, ir viņa laulātais, radinieks, svainis, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, vai persona, ar kuru viņam ir kopīga saimniecība. Tāpat par saistīto personu tiek uzskatīta cita komercsabiedrība, kuras daļu vairākums pieder vai kuras pārvaldes institūcijās amatus ieņem šis konkrētais dalībnieks, valdes vai padomes loceklis.
Izmaiņas arī paredz iespēju piesaistīt ārējo auditoru tādu darījuma pārbaudei, kas satur interešu konfliktu.
Likumprojekts "Grozījumu Komerclikumā" trīs lasījumos jāskata Saeimā.