Valdībai līdz jūnijam jāsagatavo un jāiesniedz Saeimā likumprojekts, kas paredzētu, ka jauniem transportlīdzekļiem pirmreizējā valsts tehniskā apskate jāveic ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc to pirmreizējās reģistrācijas Latvijā.
To paredz vakar Saeimā trešajā un galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Ceļu satiksmes likumā. «Grozījumi, ko izstrādāja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, varētu stāties spēkā nākamā vai pat tikai aiznākamā gada sākumā, jo izmaiņas, kas, piemēram, skar tehnisko apskati, liks kardināli mainīt līdzšinējo kārtību. Pašlaik ir noteikts, ka visiem transportlīdzekļiem tehniskā skate jāiziet reizi gadā, maksājot ik gadu transporta un ceļu nodokļus. Pārmaiņas atsauksies ne tikai uz nodokļiem un plānoto iekasējamo summu, bet uz datubāzēm, sodu piemērošanas kārtību un citām lietām. Tāpēc Ministru kabinetam ir uzdots līdz šā gada 1. jūnijam iesniegt likumprojektu Saeimā, lai varētu detalizēti izstrādāt sistēmu, kā tas tiks darīts. Pāris mēnešu laikā tas nav izdarāms, jo vajadzīga plašāka diskusija ar ekspertiem un visām iesaistītajām ministrijām,» skaidroja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) juridiskās nodaļas priekšnieka vietnieks Jānis Golubevs un piebilda, ka CSDD kopumā atbalstot šo ierosinājumu, taču, kā tas tiks izdarīts, tas neesot skaidrs, tāpēc neko sīkāk komentēt nevarot.
Komisijas loceklis Edvards Smiltēns, kas bija šā jautājuma referents Saeimā, norādīja, ka ierosinājums atvieglos autovadītāju dzīvi, jo skaidrs, ka «divu gadu laikā jauna auto stāvoklis ir labs un nav vajadzīgs to pārbaudīt». Lai arī komisijā jau bijušas diskusijas par ierosinājumiem, taču arī viņš uzskata, ka debatēm jābūt plašākām, jo ceļu satiksmes drošības jautājumi «ir ļoti būtiski un jutīgi».
Izmaiņas paredzētas arī citos punktos: ja fotoradars fiksē atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, bet braucamais ir pastāvīgi reģistrēts ārzemēs un Latvijā tam ir saņemta lietošanas atļauja, tad protokols tiek nosūtīts personai, kas to saņēmusi. Ja pārkāpums izdarīts ar tirdzniecībai nodotu transportlīdzekli, tad šo protokolu saņem tā tirgotājs. E. Smiltēns atzina, ka ārzemēs reģistrētām mašīnām līdz šim bija mazliet ekskluzīvas tiesība – ja tās nobildēja radars, nekādas sankcijas nesekoja. Attiecībā uz ārvalstniekiem – Valsts policija pašlaik sadarbojas ar Lietuvas un Igaunijas policiju par šo valstu auto datubāzu izmantošanu. Tas dotu iespēju noskaidrot vainīgos un soda protokolus nosūtīt arī kaimiņvalstu iedzīvotājiem.
Tāpat grozījumi paredzēti par termiņā nesamaksātu administratīvo sodu par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu. Ja autoīpašnieks tobrīd nav lietojis braucamo, bet gan cits cilvēks, tad īpašnieks soda protokolu pārsūta vai atdod viņam. Līdz šim bija noteikts, ka sods jāsamaksā īpašniekam.
Tāpat likumā papildināta kārtība transportlīdzekļa atsavināšanai, reģistrācijai, kā arī komercķīlas atzīmes reģistrācijai. «Ir vēl citas, tīri formālas, izmaiņas, kas autobraucējus tieši neskars,» teica E. Smiltēns.