Prasītāji sola pārsūdzēt Augstākās tiesas spriedumu Bankas Baltija (BB) lietā par 238 miljonu latu piedziņu no Latvijas Bankas (LB) un Latvijas valsts Finanšu ministrijas.
Augstākā tiesa šonedēļ pataisīja prasītājus par atbildētājiem, no kuriem tiek prasīti 150 000 + 48 650 + 16 119 = 214 769 lati par labu Latvijas Bankai un Finanšu ministrijai, lai segtu šo iestāžu izdevumus, kas radušies sakarā ar prasību. Šo prasību bankrotējušās BB vārdā kopš 2005. gada uzturēja bankas administrators auditorfirma BDO. «Esam nolēmuši spriedumu pārsūdzēt,» jau dienu pēc sprieduma pasludināšanas Neatkarīgajai teica BDO valdes priekšsēdētājs Dainis Tunsts. Proti, AT spriedumi ir pārsūdzami AT Senātā. Tā darba grafiks rāda, ka lietas izskatīšana varētu notikt nākamgad.
Pārsūdzība kļūs iespējama pēc tiesas sprieduma pilnā teksta saņemšanas, bet šis teksts vēl tikai jāuzraksta līdz 7. martam. Varbūt lietas apjoma dēļ sprieduma nodošana atklātībā vēl aizkavēsies. BB lieta ir viena no tām, kuras dalībnieki lietas materiālus nevarēja atnest un tāpēc pārvadāja ratiņos. Jau tagad zināms, ka pirmais kasācijas sūdzības punkts būs par to, ka lietas izskatīšana AT tika sākta bez prasītāja advokāta Viktora Tihonova klātbūtnes. Bija sagadījies tā, ka tajā pašā laikā sēdi ar šā advokāta piedalīšanos bija noteikusi Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā. D. Tunsts norādīja, ka Latvijas AT par to informēta, līdzko V. Tihonovs saņēma ziņu no Luksemburgas par tur noteikto tiesas datumu. AT tomēr neatkāpās no savām pirmtiesībām uz advokāta darba laiku, jo šejienes tiesa savu sēdi bija izsludinājusi agrāk nekā ES tiesa.
Autortiesības uz ideju atlīdzināt BB bankrotā cietušajiem uz BB uzraugu rēķina pieder kādreizējam BB likvidatoram Deividam Berijam no starptautiskās auditorfirmas Deloitte&Touche. Viņš vērsās pret saviem kolēģiem – citu pasaulē plaši pārstāvētu auditorfirmu Coopers&Lybrand, bet tā prata sevi attaisnot. Šis spriedums tika saprasts tā, ka vainīgi nav Coopers&Lybrand auditori, bet gan Latvijas valsts iestādes, kuras neesot reaģējušas uz auditoru sniegto informāciju par situāciju BB. Komercbanku uzraudzību pagājušā gadsimta 90. gados veica LB. Valdībai Finanšu ministrijas personā nācās atbildēt kopā ar LB par to, ka 1995. gadā Einars Repše un toreizējais Ministru prezidents Māris Gailis bija publiski solījuši, ka valsts garantējot BB noguldītās naudas drošību. Solījums ir atrodams arī 1995. gada 24. maija Neatkarīgās 1. lappusē. Piecu gadu laikā lieta tika novesta līdz Rīgas apgabaltiesas 2010. gada 12. oktobra spriedumam, ar kuru no atbildības tika atbrīvota valsts, bet LB finansiālā atbildība samazināta līdz 59 996 196 latiem. Šo spriedumu pārsūdzēja gan prasītāji, gan atbildētāji.
AT sprieduma pasludināšana sakrita ar brīdi, kad banku un to uzraudzītāju atbildības tēmu aktualizēja tiesai iesniegts pieteikums atzīt par bankrotējušu Latvijas Krājbanku. Tajā pazudusī nauda pēc nomināla aptuveni atbilst BB pazudušajiem pārsimts miljoniem latu, bet jāņem vērā, ka lats kopš tā laika kļuvis vairākas reizes mazvērtīgāks un ka Krājbankas administratori vēl nav ķērušies pie mēģinājumiem attiesāt no bankas izkrāpto naudu.
Banku uzraudzītāju intereses BB lietā, kas varētu kļūt par precedentu līdzīgām lietām, aizstāv advokāts Romualds Vonsovičs. Viņa paša interese šeit ir 0,78% no 238 miljoniem = 1,85 miljoni latu. LB šādu naudu apsolījusi tikai tad, ja LB tiks attaisnota ar tālāk nepārsūdzamu spriedumu. Pagaidām viņam jāiztiek ar LB preses sekretāra Mārtiņa Grāvīša publiski paustu uzslavu par tiesāšanās gaitu.