VID sodīs pirmos pārkāpējus par lombardos fiksētajām nelikumībām

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no Valsts policijas ir saņēmis pirmos deviņus administratīvo pārkāpumu protokolus (APP) par pārkāpumiem, ko policija fiksējusi nelegālajos kreditēšanas uzņēmumos, kas līdz pērnā gada 1.novembrim darbojās kā lombardi, bet pašlaik savu darbību turpina kā komisijas veikali vai citu līdzīgu pakalpojumu sniedzēju aizsegā.

VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūra LETA uzzināja, ka visus deviņus protokolus no policijas Ieņēmumu dienests saņēmis jau janvārī un VID tos plānojis izskatīt un sodus pārkāpējiem piemērot līdz 6.martam.

Viens APP noformēts pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 155.1 panta pirmās daļas, kas par preču uzskaites, preču pavadzīmju un pavaddokumentu aprites kārtības neievērošanu paredz piemērot naudas sodu līdz 150 latiem, divi APP noformēti pēc APK 156.1panta otrās daļas, kas par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošanu paredz piemērot naudas sodu no 100 latiem līdz 150 latiem.

Četri protokoli noformēti pēc APK 166.2 panta par nereģistrētu komercdarbību, kas fiziskajām personām paredz piemērot naudas sodu no 200 latiem līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām - no 500 latiem līdz 1000 latiem. Vienu protokolu policija noformējusi pēc APK 166.6 panta pirmās daļas, kas par grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošanu paredz piemērot fiziskajām personām naudas sodu līdz 150 latiem, bet juridiskajām personām - no 50 latiem līdz 300 latiem.

LETA jau ziņoja, ka policija pastiprināti kontrolē nelegālos kreditēšanas uzņēmumus, taču tā rosina noteikt konkrētas pazīmes, kā identificēt slēpto kreditēšanu.

Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas 3.biroja priekšnieks Ģirts Mundurs, pašreiz policistu darbā esot problēmjautājums, kā pierādīt slēpto kreditēšanu.

Viens no policijas priekšlikumiem ir noteikt kritērijus vai pazīmes šai slēptajai kreditēšanai, kuru varētu noteikt pēc būtības, neraugoties uz noformēšanas veidu - vai tas būtu viena vai cita veida līgums.

Ja būtu šādi kritēriji, policijas darbs būtu vienkāršāks. Atvieglojums tas varētu būt arī tiesai un VID, kas pieņem lēmumus par soda piemērošanu šādos gadījumos.

Mundurs apliecināja, ka kopš pagājušā gada 1.novembra, kad stājās spēkā izmaiņas, policija pastiprināti pievērš uzmanību šīm iestādēm, taču precīzu reidu skaitu policijas pārstāvis nevarēja minēt. Šogad policija esot veikusi "ne mazāk kā desmit" pārbaudes, esot arī noformēti vairāki materiāli, kas nosūtīti VID.

Šo lietu prakse pagaidām ir pašā sākumstadijā. Esam saražojuši šo sākummateriālu, kas kalpos tālākai praksei, sacīja Mundurs.

Jau ziņots, ka 2011.gada pirmajā pusē stājās spēkā virkne specifisku darbības nosacījumu nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas tika izstrādāti nolūkā sekmēt vienlīdzīgu konkurenci tirgū un augstāku patērētāju tiesību aizsardzību. Savukārt no 2011.gada 1.novembra spēkā stājās nosacījums patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešams saņemt speciālo atļauju (licenci), kas apliecina komersanta sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Svarīgākais