No ārzemju brauciena ar Latvijas parādzīmju piedāvājumu finanšu ministrs Andris Vilks atgriezās ar vienu miljardu ASV dolāru.
Latvijai izdevies pārdot obligācijas viena miljarda ASV dolāru apmērā ar fiksēto procentu (kupona) likmi 5,25% gadā uz pieciem gadiem. Finanšu ministrija pavēstīja, ka Latvijai piedāvāti pieci miljardi dolāru, kas ļāvis izvēlēties piedāvājumus ar zemākajām procentu likmēm. Naudas piedāvātāji un aizdevēji nākuši no visām pasaules daļām.
Latvijas amatpersonas tulko aizdošanu kā uzticību Latvijas ekonomikai. Ticamāk gan, ka aizdošanu noteica citi apstākļi, kuros pašai Latvijai maza loma. Proti, Eiropas Centrālā banka ir legalizējusi naudas emisiju kā aizdevumus komercbankām, lai tās varētu kreditēt valdības. Pagājušā gada 12. decembrī ECB aizdeva simtiem eiro zonas banku kopā gandrīz 490 miljardu eiro apmērā uz trijiem gadiem par 1% gadā. Bankas tūlīt aizdevušas šo naudu valdībām par 3–6% gadā un gaida, ka iepriekšējam aizdevumam sekos nākamie jau apsolītie ECB aizdevumu rekordi.
Formālas saistības starp ECB aizdevumiem un Latvijas aizņemšanos nav. Pirmkārt, Latvija nav eiro zonā, un, otrkārt, aizdevēji nāk ne tikai no eiro zonas. Tomēr globālajā finanšu tirgū viena naudas avota (vulkāna?) jauda palielina kopējo spiedienu uz naudas ieguldīšanu.
Kaut vai tikai 12. decembra naudas emisija ir ļāvusi komercbankām pāris mēnešu laikā nopelnīt vairāk, nekā tagad aizņēmās Latvijas valdība. Daudz mazāk, bet nopelnījusi ir arī ECB. Šāda peļņa dzen ECB sacensties ar ASV Federālo rezervju banku par lielāko naudas emisiju, un tālāk komercbankas sacenšas par tiesībām atrast šādai naudai segumu ar dažādu valstu parādzīmēm. Valstu nosaukumiem un to ekonomikas reālajām iespējām šādā sacensībā vairs nav nozīmes. Bankas aizdod visām valstīm, izņemot Grieķiju, kas izvēlēta par grēkāzi visu citu valstu budžeta deficītu izpirkšanai, t.i., soda saņemšanai par šādu deficītu.